Šogad noslīkuši jau 88 cilvēki, visbiežāk slīkst vīrieši pašā spēku pilnbriedā

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas un portāla diena.lv aptaujātie eksperti situāciju raksturo kā kritisku un norāda, ka problēmu nepieciešams aktualizēt valstiskā līmenī, atvēlot finansējumu izglītojošu kampaņu rīkošanai.

Lielākā daļa no noslīkušajiem ir vīrieši darbspējīgā vecumā, turklāt noslīkšanas iemesls visbiežāk ir cilvēku vieglprātība un neapdomība, portālam skaidro VUGD preses pārstāve Viktorija Šembele. Būtisks noslīkšanas iemesls ir arī peldēšanās reibumā, kā arī strauja ieiešana aukstā ūdenī, kā rezultātā rodas sirdsdarbības problēmas un krampji.

Šogad apkopotā noslīkušo statistika gan neaptver visus valstī noslīkušos, jo gadījumos, kad piederīgie vai apkārtējie izceļ noslīkušo, VUGD neizbrauc un šādus noslīkušos savā statistikā neuzskaita.

Šembele skaidro, ka VUGD par drošību uz ūdens iedzīvotājiem stāsta ar masu mediju starpniecību, turklāt dienesta inspektori dodas arī pie bērniem skolās. Taču Latvijas Pludmales glābēju asociācijas (LPGA) valdes loceklis Pēteris Pētersons uzskata, ka problēmai valsts līmenī nav pievērsta gana liela uzmanība.

Viņaprāt, līdz šim par drošību pie ūdens stāstīts neefektīvos vai nepietiekamos veidos. Kā piemēru Pētersons min šovasar kādā no Jūrmalas pludmalēm dalītās skrejlapas, kurās sīkā drukā bijuši nodrukāti Ministru Kabineta noteikumi par uzvedību peldvietās. Cilvēki lapiņas neizlasot ielikuši savās somās, atminas Pētersons.

„Var rādīt visādus videomateriālus pa televizoru, kā to dara Polijā un Vācijā, piemēram, kādas ir traumas pēc lēcieniem nezināmās vietās un tamlīdzīgi. Bet nav jēgas stāstīt, kad cilvēks guļ pludmalē un atpūšas. Tajā brīdī viņš informāciju neuztvers,” teic Pētersons.

Liela nozīme, viņaprāt, ir arī bērnu izglītošanai, jo vecākus tik viegli nepārmācīsi.

Savukārt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis („Vienotība”) uzskata, ka problēma risināma plašākā kontekstā, proti, pievēršoties alkoholisma apkarošanai. „No tās informācijas, kas man ir pieejama, daudzos gadījumos pie vainas ir alkohols. Un noslīkušie ir vīrieši savos spēka gados jeb jauni vīrieši. Līdz ar to nav runa tikai par slīkšanu,” pauž Latkovskis.

Augusta beigās iekšlietu komisija kopīgā sēdē ar Sociālo lietu komisiju plāno lemt par atsevišķiem priekšlikumiem, kas varētu palīdzēt apkarot alkoholismu. Taču Latkovskis piekrīt, ka, tuvojoties peldēšanas sezonai, par ūdens drošības jautājumiem būtu jārīko līdzīgas kampaņas kā par drošību uz ceļiem, kuras vairākus gadus organizējusi Ceļu satiksmes drošības direkcija.

VUGD statistika liecina, ka pērn bija noslīkuši 95, 2010. gadā – 154, 2009. gadā – 100, 2008. gadā – 116, 2007. gadā 159, bet 2006. gadā – 128 cilvēki.

Pārsvarā nelaimes gadījumos uz ūdens iet bojā vīrieši. Taču raksturīgi arī tas, ka vēl pirms pāris gadiem varēja teikt, ka pārsvarā noslīkst vīrieši no 20 līdz 30 gadu vecumam, tad tagad vairāk ir tādu, kuri ir no 40 līdz 50 gadu vecumam. Tā, piemēram, šogad jūlijā noslīkušo vidējais vecums ir apmēram 40 gadi, 2011. gadā – 39 gadi, 2010. gadā – 38, bet 2007. gadā – tas bija tikai 29 gadi.

Notikuma vietā no aculiecinieku teiktā ir skaidrs, ka dažās šajās nelaimēs vainojams gan tas, ka peldēties devās iereibis cilvēks, gan tas, ka karstajā laikā, strauji ienirstot vēsajā ūdenī, cilvēkiem radās veselības problēmas. Pēc nelaimes gadījuma apkārtējie bieži vien ir pārsteigti – kā tas varēja atgadīties, jo cilvēks taču tik labi peldēja. Tieši labie peldētāji ir vispārgalvīgākie, kuri svešās vietās nepārbauda ūdens tilpni, nepārliecinās par dziļumu, vai tur nav bedres, straumes, atvari. Tāpat apkārtējiem ir vēlme parādīt, ka vienkārši var pārpeldēt pāri upei, ezeram vai karjeram. Arī vislabākajam peldētājam ceļā var trāpīties zvejnieku tīkli, kuros var sapīties.

Piemēram, 7. jūlijā notika Gulbenes novada svētki, kuru ietvaros bija paredzētas arī peldēšanas sacensības – jāpārpeld pār Stāmerienes ezeru 1600 metru attālumā. Protams, ka tika paredzēti visi drošības pasākumi, aiz katra peldētāja atradās kanoe laiva, kas uzmanīja, lai nenotiktu kaut kas neparedzēts. Sacensībās piedalījās 25 labi peldētāji, bet peldēšanas laikā pieciem no viņiem bija veselības problēmas, galvenokārt sākās krampji. Lēmumu pārpeldēt ezeru cilvēki pieņēma pārdomāti, izvērtējot savas spējas un prasmes, nevis vienā mirklī alkohola reibumā, kā tas nereti gadās ikdienā.

Aizvien vairāk nelaimes gadījumi notiek dīķos un karjeros. Cilvēkiem ir pārliecība, ka bīstami ir peldēties upēs vai ezeros, bet dīķos ir droši, taču peldoties jebkurā ūdens krātuvē nedrīkst aizmirst par savu un apkārtējo cilvēku drošību. Pie daudzām mājām ir izrakti dīķi vai dekoratīvi baseiniņi. Īpaši bīstami tie var kļūt bērniem, kuri sniedzoties pēc ūdenī iekritušas mantiņas vai vienkārši vēloties sasniegt ūdens virsmu var iekrist un, ja tuvumā tajā brīdī nebūs pieaugušo, noslīkt.

Kasjauns.lv/Foto: Bulls Press