Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatāma izstāde "Kuršu ķoniņi"
Latvijas Nacionālās bibliotēkās (LNB) Izstāžu zālē līdz 29.septembrim būs aplūkojama izstāde "Kuršu ķoniņi", informēja LNB Izstāžu nodaļas pārstāve Kristīne Liniņa.
Kuršu ķoniņu senākās dzimtas ir seno kuršu valdnieku pēcteči, kas pēc Kurzemes pakļaušanas Livonijas ordenim 13.gadsimtā, saņemot no ordeņa lēņu grāmatas, saglabāja personisko brīvību un īpašuma tiesības.
Izlēņotā zeme bija brīva no nodevām, un lēņavīram par tās lietošanu nebija jāpilda klaušas, izņemot lēņa pienākumus, no kuriem galvenais bija karadienests. Livonijas laikā ķoniņi neietilpa nevienas muižas administratīvajā vai tiesu varā. Kurzemes-Zemgales hercogistes laiks sākas ar tiesību ierobežojumu un muižnieku vēlmi pārņemt zemes. Krievijas Impērijā savas tiesības bija jāpierāda no jauna, bet neatkarīgās Latvijas gados ķoniņu sociālās privilēģijas tika likvidētas un 1929.gada likums paredzēja zemes sadalīšanu viensētās.
LNB izstāde veidota kā ieskats kuršu ķoniņu kultūrvēsturiskajā mantojumā, izstādot gan LNB krājumā esošos vērtīgākos pētījumus un periodisko izdevumu rakstus, gan Kuldīgas Novada muzeja krājumā un privātpersonu dzimtas arhīvos glabātās unikālās materiālās un dokumentālās liecības - fotogrāfijas, dokumentus, sadzīves priekšmetus un lietišķās mākslas darinājumus.
Bez citiem juridiska rakstura dokumentiem, apskates vērtas ir ekspozīcijā iekļautās lēņu grāmatas, kas bija ķoniņu īpašā statusa tiesiskā pamata apliecinājums. Vecākā zināmā lēņu grāmata 1320.gadā piešķirta Tontegodem. Apskatei pieejama arī kuršu ķoniņienes tērpa replika, stāstīja Liniņa.
Starp izstādē aplūkojamām grāmatām atrodami pētnieku darbi un ceļojumu apraksti, kuros koniņu dzīve aplūkota ne tikai no etnogrāfiskā un vēsturiskā, bet arī no tiesiskā aspekta.
Interesenti būs aicināti aplūkot arī Latvijas Universitātes profesores Janīnas Kursītes uzņemto ķoniņu dzimtas pēcteču fotoportretu galeriju, kas tapusi izpētes ekspedīciju laikā.
Izstāde ir nozīmīga kultūrveidojošo vērtību aktualizēšanas un pētniecības izpratnē, jo kuršu ķoniņi un viņu dzīvesvide - brīvciemi Kuldīgas apkārtnē - latviešu vēsturiskajā apziņā ir kļuvuši nevis par objektīvi izvērtētu kultūrvēsturisku parādību, bet neskaidru brīvības un patstāvības alku simbolu. Tādējādi kuršu ķoniņu vēsturiskā pieredze rosina domāt par to, kā izpaužas personiskā, tiesiskā un saimnieciskā brīvība un kādi apstākļi to nodrošina.
Saistībā ar izstādi LNB septembra vidū interesentus aicinās uz izzinošu pasākumu, kurā viesosies vēsturnieks Agris Dzenis. Vēsturnieks šajā pasākumā pievērsies padziļinātai kuršu ķoniņu vēstures izpētei.
