Ameriks: rekonstruējot Kongresu namu, koncertzāles projekts uz AB dambja varētu kļūt lieks
Pārbūvējot Kongresu namu, Rīga iegūs augstas kvalitātes koncertzāli un kultūras centru, kuram otrs līdzīgs galvaspilsētā nebūs nepieciešams, līdz ar to koncertzāle, ko Kultūras ministrija iecerējusi būvēt uz AB dambja, iespējams, kļūs par tikpat strīdīgu objektu kā "Gaismas pils" būvniecība, uzskata Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR).
Kā ziņots, rekonstrukcijas gaitā Kongresu namā taps, iespējams, lielākā multifunkcionālā skatuve Latvijā, kuru varēs pielāgot visdažādākajiem pasākumiem - gan simfoniskā orķestra koncertiem, gan rokkoncertiem un diskotēkām, gan kino seansiem un modes skatēm. Zāles ietilpību plānots palielināt, papildus 980 sēdvietām zālē izbūvējot divus balkonus, savukārt skatuves apjoms tiks palielināts, izbūvējot sešus līdz septiņus metrus lielu paaugstinājumu virs Kongresu nama. Transformējamās skatuves platība būs 355 kvadrātmetri, bet skatuves mutes atvērums - 16 reiz 8,5 metri, tādējādi tā faktiski būs lielākā skatuve Latvijā.
"Divreiz to māju neremontēs, tāpēc, ja remontē, tad pēc pilnas programmas," aģentūrai LETA sacīja Ameriks.
Projekta tapšanas gaitā ir augušas gan prasības lielās zāles izbūvei, gan dažādām blakus funkcijām - jāizbūvē mazā zāle, palīgtelpas, ģērbtuves, ierakstu studija. Patlaban ir noslēgts sadarbības līgums ar Tallinas koncertzāles menedžeri, lai izpētītu ēdināšanas menedžmentu, loģistiku un analizētu projektu kompleksi. Tā kā ēkas apjomu palielināt nav iespējams, projekts ir ļoti komplicēts, tāpēc arhitektiem, iespējams, nāksies vērtēt, vai pietiks visam vietas, tomēr iecerēts, ka vēl šogad projekts būs gatavs.
Pašvaldība nolēmusi ar koncertzāles būvniecību nesteigties, jo tajā iecerēta koru olimpiāde un virkne Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu 2014.gadā, bet līdz tam pabeigt būvniecību nebūs iespējams. Ameriks norādīja, ka 2014.gadā ēka pilnībā varētu tikt nodota kultūras darbinieku rīcībā, pārvietojot no tā Izglītības, kultūras un sporta departamentu, kuram būs jāmeklē jaunas telpas. Noslēdzoties nozīmīgajam kultūras gadam, Kongresu namu varētu slēgt un sākt rekonstrukciju, pēc kuras tajā notiks tikai kultūras un izklaides pasākumi.
Kongresu nama pārbūve atlikta arī tāpēc, ka Rīgas dome nākamgad plāno sākt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) remontu. Abas ēkas atrodas pilsētas centrā, un Rīga 2014.gadā nevar atļauties divus būvlaukumus tik tuvu vienu otram.
Ēkas pārbūve varētu ilgt pusotru gadu, taču aptuvenās izmaksas vēl nav zināmas, jo rekonstrukcijas projekta izstrāde ir ievilkusies.
Ameriks uzsvēra, ka Rīgas dome šim projektam nevienu santīmu no budžeta nedos: "Pašvaldības budžetā mums tiešām naudas tam nav, jo jāremontē VEF kultūras pils, LNMM ēka, skolas un tā tālāk. Tas ir absolūti komerciāls projekts."
Iecerēts, ka Kongresu nama pārbūvē aptuveni 20 līdz 30% varētu ieguldīt pašvaldības SIA "Rīgas nami" no saviem līdzekļiem, bet par pārējo finansējumu izsludinās iepirkuma konkursu kredīta piesaistīšanai. Ja Kongresu nams tiks remontēts par aizdevuma līdzekļiem, turpmāk tas pilnībā kļūs par kultūras notikumu centru un neviena cita pašvaldības iestāde tā telpās neatradīsies. Pēc Amerika aprēķiniem, pie intensīvas pasākumu programmas, organizējot vismaz 170 notikumus gadā, varētu atpelnīt līdz 9 miljoniem latu.
Rīgas vicemērs gan uzsvēra, ka pagaidām vēl pāragri spriest par projekta aptuvenajām izmaksām - tās kļūs skaidrākas tikai, kad arhitekti iesniegs kontroltāmi.
Jautāts, vai, viņaprāt, "Rīgas nami" spēs tikt galā ar tāda līmeņa kultūras objekta apsaimniekošanu un administrēšanu, Ameriks norādīja, ka uzņēmumam izdevies panākt, ka Kongresu nams strādā ar pozitīvu bilanci, arī kino "Splendid Palace" rādītāji ir uzlabojušies, savukārt pazemes izstāžu zāle patlaban darbojas ar zaudējumiem.
Ameriks atzina, ka, viņaprāt, pārbūvējot Kongresu namu par koncertzāli un kultūras centru, Rīga būs ieguvusi augsta līmeņa centru un pēc otra tāda galvaspilsētā, visticamāk, nebūs nepieciešamības. "Šajos apstākļos, kādi ir pašreiz pilsētas centrā gan ar ekonomiku, gan autostāvvietām, pēc mūsu bibliotēkas vēlreiz vēl vienu tādu variantu valsts diez vai varēs atļauties," pauda Rīgas vicemērs.
2004.gada 15.jūnijā Kultūras ministrija un Rīgas dome parakstīja nodomu protokolu par laikmetīgās mākslas muzeja ēkas un jaunas koncertzāles projekta īstenošanu Rīgas pilsētā. Muzeja projekta īstenošana atlikta līdz 2012.gada 31.decembrim, savukārt ar arhitekta Anda Sīļa biroju "AB.SZK" par Rīgas koncertzāles būvprojektēšanu noslēgtais līgums pēc valdības rīkojuma tika izbeigts 2009.gada 3.aprīlī. Valsts kontrole atzina, ka valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi", 2008.gada 30.decembrī noslēdzot līgumu ar SIA "AB.SZK" par Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi, saskaņošanu un nodošanu, uzņēmās ilgtermiņa saistības par 3 976 819 latiem vairāk, nekā bija pieejami finanšu resursi. Līguma summa bija 7 987 299 lati, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, bet aģentūrai pieejamie līdzekļi bija tikai 4 010 480 lati.
Vienlaikus arhitekts Andis Sīlis saglabā autortiesības uz 2006.gadā skiču konkursā apstiprināto Rīgas koncertzāles projektu, kura būvniecības iecere Rīgas domē tika akceptēta 2007.gada 29.maijā. Pamatojoties uz līdz šim paveikto, valstij ir iespēja sākt Rīgas koncertzāles būvniecības procesu, tostarp būvprojektēšanu, kad ekonomiskā situācija valstī būs uzlabojusies.
