Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 8. un 9. septembrī
Vasara vēl nav beigusies! Par to liecina tas, ka šajās brīvdienās atkal notiek neskaitāmi brīvdabas pasākumi un festivāli. Jelgavā tiek svinēti Metāla svētki, Rīgā jādodas romantiskā Baltās nakts promenādē, Ausekļa dzirnavās atzīmēs Pļaujas svētkus.
Turaidas pilī pulcēsies lībieši. Visā Latvijā notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas, kuru laikā ir unikāla iespēja, piemēram, uzkāpt senajās Līvu krasta bākās, paklejot pa Daugavpils cietoksni vai „pa lēto” pabraukāties ar Līgatnes pārceltuvi. Tiem, kam labāk patīk izklaides zem jumta, jādodas uz ēdamlietu gadatirgu Ķīpsalas hallē. Tomēr arī rudens nav aiz kalniem, jo sarosījušies muzeju un galeriju darbinieki, kuri sarīkojoši vairākas apmeklēt vērtas izstādes, cerot, ka cilvēki no vēsā laika un nemīlīgā laikā „paslēpsies” izstāžu galerijās.
1. Baltā nakts Rīgā
Kā sestdienas, 8. septembra, pievakarē sāksies tā svētdien, 9. septembrī, īsi pirms saules lēkta Rīgā noslēgsies ikgadējais mūsdienu kultūras forums „Baltā nakts”, kurā šogad būs vairāk nekā 60 projektu gan galvaspilsētas centrā, gan apkaimēs. Tajos tiks pārstāvētas dažādas mūsdienu mākslas jomas - notiks koncerti, dzejas lasījumi, teātra un dejas performances, kino seansi, būs apskatāmas instalācijas, sagaidāmi arī daudzi starpnozaru projekti un pasākumi gados jaunākajiem „Baltās nakts” apmeklētājiem.
Mūsdienu kultūras foruma devīze šogad ir „Uz paplātes”. „Baltā nakts” notiks trīs daļās. Pēcpusdienā ikviens, bet jo īpaši jaunieši un ģimenes ar bērniem, tiks aicināti apmeklēt projektus sadaļā „Vakarēšana”. No pulksten 23.00 līdz 4.00 rītā risināsies „Baltās nakts” pasākumi, ielūdzot rīdziniekus un pilsētas viesus uz „Pusnakts pusdienām”. Savukārt 9. septembra agrā rītā no pulksten 4.00 līdz 6.00 rītā pirmo reizi Esplanādē plānots īpašs pasākums „Baltās brokastis”, kad vēl nomodā esošie foruma apmeklētāji būs aicināti tikties īstās brokastīs un apspriest nakts laikā pieredzēto.
Visas nakts gaitā Esplanādē uzstāsies pazīstami dzejnieki un jaunās mūzikas grupas, savukārt Vērmanes dārzā varēs skatīties jaunākās latviešu kino filmas, bet Kronvalda parkā pie Kongresu nama varēs aplūkot instalācijas, tostarp „Baltās nakts” viesu - spāņu mākslinieku interaktīvu projektu „Labirints”.
Spīķeru kvartālā varēs aplūkot vairākas izstādes un noskatīties kino filmas, teātra un mūzikas priekšnesumus. Pārdaugavā dažādas aktivitātes norisināsies gan Kalnciema ielas kvartālā, gan uz AB dambja, kā arī Smiļģa Teātra muzejā, Torņakalna baznīcā un citviet.
Šogad Mūsdienu kultūras forumā "Baltā nakts" piedalās 26 konkursa projekti, kas guvuši pašvaldības līdzfinansējumu, bet pārējie būs iniciatīvas projekti, kurus brīvprātīgi realizē gan individuāli mākslinieki, gan radošās organizācijas, gan uzņēmumi.
Sīkāk ar „Baltās nakts” programmu var iepazīties internetā: www.baltanakts.lv .
2. Eiropas ūdeņu mantojums Latvijā
Šajās brīvdienās Latvijā notiek arī ikgadējās Eiropas kultūras mantojuma dienas, kuru tēma šogad ir „Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu kultūras mantojums”. Apzinoties, cik liela vēsturiskā nozīme Eiropas attīstības gaitā ir bijusi jūras un iekšējiem ūdensceļiem kultūrā un iedzīvotāju saskarsmē ar pārējo pasauli, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija par 2012. gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēmu ir izvēlējusies Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu mantojumu.
Bez ūdens nav iespējama dzīvības pastāvēšana. Jūras krasta līnijas kopgarums Latvijā ir 496 kilometri. Latvijā no kopējās teritorijas ūdens klāj 2340 kvadrātkilometru lielu platību. Latvijā ir bagāta ar 2256 ezeriem, kuru virsma pārsniedz vienu hektāru un to kopplatība ir aptuveni 1000 kvadrātkilometru, un vairāk nekā 12 000 upēm. Lielākā daļa no 472 Latvijā šobrīd zināmajiem pilskalniem ir izvietoti tiešā ūdeņu tuvumā. Daudzu Latvijas ciemu un pilsētu vēsturiskā izaugsme saistīta ar ūdeņu izmantošanu. Uz Latvijas upēm kādreiz ir bijušas uzbūvētas 700 ūdensdzirnavas. Upes un ezeri ir senas transporta maģistrāles, kas Latviju saistīja ar tuvām un tālām zemēm. Kamēr zemi nepārklāja ceļu tīkls, ceļošana pa ūdeņiem bija ērtākais pārvietošanās un kravu pārvadāšanas veids. Ūdens glabā arī pietiekami daudz vēl šobrīd neatklātas vēsturiskas liecības un vērtības.
* Jūrmalas Brīvdabas muzejā (Tīklu ielā 1a, Lielupē) sestdien, 8. septembrī, pulksten 15.00 varēs iepazīties ar Rīgas jūras līča piekrastē pēdējo 20 gadu laikā izskalotajiem 18. un 19. gadsimta burinieku vrakiem. Pasākumā būs nobaudāma arī zivju zupa un demonstrēs videofilmu „Burinieku gadsimts”.
* Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā svētdien, 9. septembrī, pulksten 10.00 sāksies Seno amatu dienu pasākums par Mantojuma dienu tēmu. Būs skatāma īpaša zvejniecības un makšķerēšanas rīku, instrumentu un ierīču ekspozīcija, notiks tīklu siešana un lāpīšana, murdu pīšana, vienkoča ciršana un vizināšanās ezerā ar vienkoču laivām, zivju zupas vārīšana, zivju kūpināšana, „īsto zvejnieku” dzēriena darināšana, skanēs dziesmas un ritēs dejas no Rīgas jūras līča abiem krastiem.
* Liepājā pie spīķera, Vecajā ostmalā 53, sestdien, 8. septembrī, no pulksten 14.00 līdz 16.00 notiks kamermūzikas koncerts, „Sofijas laivu” paraugdemonstrējumi kanālā, izstādes „Zvejniecība un tradīcijas” atklāšana, filmas „Liepājas iekšējie ūdeņi” pirmizrāde, kā arī Latvijas Jūras spēku kuģa „Namejs” apskate.
* Sestdien, 8. septembrī, no pulksten 10.00 līdz 16.00 bez maksas varēs apskatīt Užavas bākas torni gida pavadībā. Savukārt Papes bāku bez maksas varēs aplūkot gan sestdien, gan svētdien, 8. un 9. septembrī no pulksten 10.00 līdz 17.00.
* Plaša programma paredzēta Daugavpils cietoksnī (Nikolaja ielā 5). Gan sestdien, gan svētdien, 8. un 9. septembrī, pulksten 12.00 tur notiks datorprezentācija „Daugavpils cietoksnis vakar un rīt”, pulksten 13.30 - ziņojums „Daugavpils cietokšņa ūdensapgādes sistēma”, pulksten 15.00 lekcija - „Daugavpils tilti un tiltiņi”, bet pulksten 16.30 - ziņojums „Daugavpils cietokšņa aizsarggrāvja bioloģiskā daudzveidība”. Savukārt Daugavpils cietokšņa dārzā (Komandanta ielā) varēs vērot instalāciju „Strūklakas sapņi par jūru”.
* Āraišu ezerpilī kultūras mantojumu dienu pasākumi noritēs sestdien, 8. septembrī, no pulksten 13.00 līdz 17.00. Būs gan vēsturnieku stāstījumi, ekskursijas, koncerts. Piemēram, zemūdens pētnieks Voldemārs Rains stāstīs par niršanu un pētījumiem Āraišu ezerā, un zemūdens kultūrvēsturiska mantojuma apzināšanu.
* Gan sestdien, gan arī svētdien, 8. un 9. septembrī pa lēto varēs tikt pāri Gaujai ar Līgatnes pārceltuvi. Par viena cilvēka pārcelšanu būs jāmaksā puslats, bet automašīnas pāri upei vispār varēs dabūt bez maksas.
Kultūras dienu „Baltijas jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu kultūras mantojums” programma, protams, ir daudz plašāka. Atliek vien izvēlēties sev interesējošo vai tuvāk pie mājām esošo „ūdens pieminekli”. Sīkāk ar Eiropas kultūras mantojuma dienu programmu var iepazīties internetā: www.mantojums.lv.
3. Līvu diena Turaidā
Uz Siguldu braucot baudīt zelta rudeni, sestdien, 8. septembrī, neaizmirstiet aizkāpt līdz Turaidas pilij. Līviem un viņu draugiem gan to vajadzētu darīt! Lībieši ik gadu uz saviem svētkiem pulcējas ne tikai Mazirbē, bet arī uz Līvu dienu Turaidas muzejrezervātā, kura tur šogad notiks 8. septembrī.
Atceroties Gaujas krastos dzīvojošo Turaidas, Krimuldas un Siguldas lībiešu vēsturi un notikumus, kas risinājušies pirms astoņsimts gadiem, Līvu dienā Turaidā tiks daudzinātas līvu kultūras bagātības, skanēs līvu valoda un no jauna tiks atgādināts par pasaules lietu kārtību.
Līvu diena pulksten 14.30 iesāksies ar kataloga „Krimuldas Raganas depozīts” atvēršanu. Svētki turpinājumā brīvā dabā notiks lasījumi, kuros vēstures pētnieki dalīsies zināšanās par 1212. gada notikumiem Autīnē un Sateselē. Apmeklētājiem būs iespēja tikties ar mūsu valsts izciliem vēstures pētniekiem, uzklausīt viņu viedokli un pašiem iesaistīties diskusijā par vēstures problēmjautājumiem. Svētku noslēgumā tiks ieskandināts labiekārtotais Dārznieka mājas pagalms, kurš šovasar ieguvis jaunus ar lībiešu senvēsturi saistītus akcentus – dobumakmeņus un simboliskus bišu kokus, kuros iekaltas senas dravnieku lietotas aizsardzības un īpašumzīmes, nesot vēstījumu par gadu tūkstošiem senu dravniecības tradīciju. Siguldas mākslinieks Elmārs Gaigalnieks kopā ar Salaspils jaukto kori „Lōja” caur smilšu gleznu tapšanas brīnumu un līvu valodas muzikalitāti ļaus sajust līvu klātbūtni Turaidas vēsturiskajā centrā. Līvu diena noslēgsies pulksten 17.30 ar ekskursiju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”.
Sīkāk internetā: www.turaida-muzejs.lv .
4. Metāla svētki Jelgavā
Daudz mūsdienīgāki svētki sestdien, 8. septembrī, notiks Jelgavā, Uzvaras parkā – Metāla svētki un Metāla skulptūru festivāls. Svētki būs plašs izglītojošs, izzinošs un atpūtas pasākums visiem jelgavniekiem un pilsētas viesiem, kuros var gan baudīt mākslu un kultūru, gan iepazīties ar izglītības, karjeras un darba iespējām metālapstrādes nozarē.
Mākslinieki no daudzām pasaules valstīm jau nedēļas garumā veidojuši lielformāta metāla mākslas objektus. Kā jau rūpniecības pilsētā, Jelgavā godā tiek celtas metālapstrādes prasmes, tāpēc svētku laikā notiks dažādi metināšanas konkursi esošajiem un topošajiem profesionāļiem, kā arī paraugdemonstrējumi. Pasākums noslēgsies ar metāla mūzikas koncertu.
Metāla svētki ilgs no pulksten 11.00 līdz 16.00. Tajos varēs iepazīties ar mācību piedāvājumu metālapstrādes jomā, kā arī ar metālapstrādes nozares jaunākajām tehnoloģijām un instrumentiem, notiks konkurss metinātājiem un datorgrafikas programmu demonstrācijas, būs arī spēles, uzdevumi un testi tiem, kuri ir nākotnes profesijas izvēles priekšā, darbosies planetārijs, varēs vērot aizraujošus eksperimentus, robotus un lidmodeļus, darbosies radošās darbnīcas, varēs pavizināties ar veclaiku divriteņiem, apsēsties pie stūres antīkam auto, apskatīt pašbūvētus motociklus, kā arī vērot mototriāla paraugdemonstrējumus, notiks svētku monētu kalšana, kā arī piedalīties tēlniecības simpozija „Otrā elpa” metāla skulptūru parādē.
Sīkāk internetā: www.jelgava.lv .
Metāla svētki Jelgavā - 20125. Pļaujas svētki Ausekļa dzirnavās
Vecumnieku novada Bārbeles pagastā, brīvdabas muzejā „Ausekļa dzirnavas” sestdien, 8. septembrī, notiks tradicionālie Pļaujas svētki. Pļaujas svētkus ik rudeni un pavasari rīko Mediņu ģimene, sadarbojoties ar amatu meistariem, Vecumnieku novada kultūras iestādēm un mazpulkiem.
Pļaujas svētkos varēs piedalīties kartupeļu novākšanā un vērot, kā darbojas šķirošanas tehnika. Dzirnavu maizes krāsnī saimnieces demonstrēs maizes un pīrāgu cepšanu. Tos varēs degustēt. Tiks piedāvāta vizināšanās zirga pajūgā un laivā pa Iecavas upīti. Uz ugunskura vārīsies putra, dīķmalā namamātes ceps pankūkas un gatavos citus našķus.
Svētkus ieskandinās muzikants Alberts Baļčūns un Bārbeles tautas nama lauku kapela „Savējie”. Koncertā uzstāsies Vecumnieku novada vidējās paaudzes deju kopa, bet Vecumnieku amatierteātris rādīs sezonas jaunāko iestudējumu „Sausā lapa”.
Ausekļu dzirnavās notiks arī Latvijas mazpulku Zemgales reģionālā projekta „Visu daru es ar prieku” noslēguma prezentācija. Sētsvidū būs amatniecības tirdziņš, kurā meistari demonstrēs prasmes un piedāvās iegādāties amatniecības izstrādājumus.
Svētki sāksies pulksten 11.00. Kopš 2009. gada rudenī Iecavas ir izveidota un vēl tiek attīstīta latviešu lauku sēta ar seno darbarīku kolekciju (spēkratiem, mehānismiem, mājsaimniecības priekšmetiem), ugunskura vietām, telšu vietām, bērnu rotaļu laukumu, peldvietām un citām atrakcijām.
Sīkāk internetā: www.ausekludzirnavas.lv .
6. Ēdamlietu un pavārmākslas gadatirgus Ķīpsalas hallē
Sestdien, 8. septembrī, vēl varat paspēt uz starptautisko pārtikas, dzērienu, pārtikas pārstrādes, tehnoloģiju, iepakojuma, inovāciju, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu un veikalu aprīkojuma un servisa izstādi „Riga Food 2012”, kura Ķīpsalas hallē norit no 5. septembra.
„Riga Food” ir plašākā pārtikas nozares izstāde Baltijā un iezīmē nozares attīstību, tā izceļ jaunumus un palīdz iepazīties ar nopietniem un uzticamiem nozares uzņēmumiem. Ķīpsalā ikviens gardēdis var smelties idejas savai ēdienkartei, nogaršot daudz ko jaunu un baudīt pavāru, konditoru un bārmeņu šovus, savukārt profesionāļi – smelties idejas, gūt jaunas zināšanas un informāciju, kā arī veicināt sava biznesa attīstību.
Dalībai izstādē pieteikušies vairāk nekā 550 uzņēmumi no 35 valstīm. „Riga Food 2012” būs arī 16 valstu kopstendi – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas, Gruzijas, Itālijas, Moldovas, Čehijas, Slovākijas, Kanādas, Šrilankas, Ungārijas, Turcijas, Ķīnas, Indijas un Polijas, kā arī Eiropas Komisijas stends.
Izstādē tiksies arī labākie pavāri, konditori un bārmeņi, lai mērotos profesionalitātē, izveicībā un oriģinalitātē un cīnītos par galvenajām balvām konkursos un sacensībās. Savukārt pārtikas ražotāji un meistari izstādes laikā par „Riga Food” medaļām sacentīsies izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos – šogad tie plānoti piena, krējuma, siera, maizes un medus kategorijās, kā arī konkurss bioloģiskās pārtikas ražotājiem.
Izstādes darba laiks 8. septembrī no pulksten 10.00 līdz 17.00. Biļetes cena: Ls 3, pensionāriem, skolēniem – Ls 2,5, ģimenes biļete – Ls 9. Sīkāk internetā: www.rigafood.lv.
Vienlaikus jāatgādina, ka līdz 9. septembrim izstādes „Riga Food 2012” ietvaros Rīgas labākie restorāni, krogi, kafejnīcas, konditorejas un picērijas kopīgi veido Gastronomijas festivālu, lai Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem prezentētu sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības sektora augsto profesionalitāti, kā arī popularizētu katra uzņēmuma piedāvāto unikālo gastronomisko sajūtu gammu. Sīkāk internetā: www.gastrofest.lv.
7. Izstāžu ceļvedis: notikums latviešu kafejniecībā, Rietumu banka Rīgas biržā, kūrortu mode
* Līdz nākamā gada 6. janvārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a - 26, Rīgā) ir skatāma leģendārai 20. gadsimta 20. gadu Rīgas kafejnīcai veltīta izstāde „Sukubs – notikums latviešu glezniecībā un kafejniecībā”. „Sukubu” par Latvijas kultūras notikumu ne tikai laikabiedru, bet arī mūsdienu skatījumā padarīja trīs lietas – māksla, radošā vide un veģetārā virtuve. 1919. gada jūlijā Rīgā, Pauluči ielā 21 (tagad Merķeļa iela) atklātajai kafejnīcai dots nosaukums, kas atvasināts no divu 20. gadsimta sākuma avangarda mākslas virzienu – supremātisma un kubisma – apzīmējumiem, un to iezīmes ienāca arī „Sukuba” interjera noformējumā.
Kafejnīcas sienas modernistiskā manierē apgleznoja seši jaunie gleznotāji: Aleksandra Beļcova, Romans Suta, Oto Skulme, Niklāvs Strunke, Valdemārs Tone un Konrāds Ubāns, un tā laika presē tās izpelnījās īpašu uzmanību, rakstītājiem mēģinot uzminēt, kas attēlots, vai šausminoties par viņiem nesaprotamo mākslu. Izstāde „Sukubs – notikums latviešu glezniecībā un kafejniecībā” ir mēģinājums atgādināt par šo leģendārās bohēmas vietu, rādot mākslas darbus, fotogrāfijas, atsevišķus priekšmetus un dažādus dokumentālus materiālus. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv .
* Mākslas muzeja „Rīgas Birža” Lielajā izstāžu zālē līdz 14. oktobrim ir apskatāma izstāde „Mākslas klātbūtne” no Rietumu bankas kolekcijas. Rietumu banka 20 gadu jubileju nolēmusi atzīmēt, mākslas muzejā izstādot daļu no savas mākslas kolekcijas – izcilus 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma Rietumeiropas, Latvijas un Krievijas glezniecības paraugus.
* Jūrmalas pilsētas muzejā (Tirgoņu ielā 29, Majoros) ir atklāta izstāde „Mode kūrortā”.
Izstāde iepazīstina ar apģērbu un aksesuāru modi kūrortos no 19. gadsimta beigām līdz 1990. gadiem. Ir taču interesanti uzzināt, ka Latvijā kūrortu apģērba mode attīstījās Eiropas kopīgo modes tendenču kontekstā līdz Otrā pasaules kara beigām. Komunistiskā ideoloģija un padomju plānveida ekonomika iespaidoja un kontrolēja visas dzīves jomas, ieskaitot sadzīvi un modi, tomēr pamatvirzieni apģērba līnijās un siluetos saglabāja kopību ar pasaules modes tendencēm.
Senās Jūrmalas peldvietas
* Galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/12, Vecrīgā) līdz 22. septembrim ir skatāma Jutas Rindinas izstāde „Sīkplastika“. Izstāde ir kā mozaīka, salikta no maziem gabaliņiem - figūrām.
* Mūkusalas mākslas salons (Mūkusalas ielā 42, Pārdaugavā) ir atklājis savu jauno sezonu ar izstādi „Dzimta”, kas veltīta izcilā latviešu gleznotāja Ģederta Eliasa (1887–1975) 125. gadu jubilejai. Apliecinot cieņu šai ievērojamajai personībai, skate ievada pasākumu virkni, ko turpinās izstādes Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā septembrī un Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā novembrī.
