Iedzīvotāji netic valdības pasākumiem aizbraukušo atgriešanai dzimtenē
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju jeb 49% uzskata, ka bez vārdiem un deklarācijām valdība nedara neko, lai panāktu aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos dzimtenē, liecina pētījumu kompānijas "GfK" un LNT raidījuma "Top 10" veiktā aptauja.
Vēl 40% aptaujāto valdības darbu vērtē ar vārdiem "kaut kas jau notiek", bet piebilst, ka tas nav efektīvi.
Katrs desmitais aptaujas dalībnieks jeb 10% norāda, ka viņiem nav informācijas par to, ka valdība censtos panākt aizbraucēju atgriešanos.
Savukārt to, kas ir pārliecināti, ka patlaban mērķtiecīgi tiek darīts viss iespējamais, lai aizbraukušos mudinātu atgriezties, ir absolūtais mazākums, jo šādi atbildējuši tikai 1% aptaujāto.
Jau ziņots, ka pēdējos gados no Latvijas aizbraukušie tautieši ir vairāk orientēti uz ilgtermiņa vai pastāvīgu emigrāciju, un tuvāko piecu gadu laikā tikai līdz 35% ārzemēs dzīvojošo plāno atgriezties Latvijā.
Lai arī vairāki ekonomiskie rādītāji liecina par Latvijas ekonomikas pakāpenisku atveseļošanos, katru gadu turpina pieaugt no Latvijas izbraukušo skaits. No Latvijas cilvēki dodas prom veselām ģimenēm un arvien vairāk izbraukušo ir ar augstāko izglītību.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2011.gadā 30 380 personas izbrauca uz citu valsti nolūkā uzturēties tur pastāvīgi vai vienu gadu un ilgāk. No kopējā emigrantu skaitā 82,8% jeb 25 159 personas bija darbspējas vecumā.
Satraucošs ir fakts, ka no Latvijas aizbraukuši 4018 bērni vecumā līdz 14 gadiem, kā arī 75,5% no emigrējušām sievietēm bija vecumā no 15 līdz 49 gadiem, atzīmē CSP. 1203 pērn aizbraukušo bija sasnieguši vai pārsnieguši 62 gadu vecumu.
No kopējā emigrantu skaita 51,7% bija sievietes un 48,3% vīrieši.
LETA, Foto: Edijs Pālens, Evija Trifanova/LETA
