„Rīgas satiksmes” kontrolieri ķer ledusskapjus un saņem bučas

Ekstremālus kontrolieru dzīves piedzīvojumus neiznāca piedzīvot, bet tas nenozīmē, ka tādu nav. 13. janvāra ielā, gaidot kārtējo pārbaudāmo autobusu vai trolejbusu, kontrolieri starplaikos dalās ar pieredzēto. Tad viņiem autobusa salonā uzlaiž virsū niknu suni, citreiz puiši mēģina bučot skaistās, bet, pēc viņu domām, ļoti klīrīgās kontrolieres. Citreiz atkal tramvajā jācīnās ar lielu ledusskapi, ko knapi trīs vīri var pacelt. Un nav tā, ka visi pasažieri nikni noskaņoti pret biļešu (tagad jau e-talonu) pārbaudītājiem.

Kontrolieris Rūdolfs Vorkalis stāsta, ka pasažieri reizēm nāk talkā pārbaudītājiem un viņi bezbiļetnieku paši gluži vai izmet ārā no braucamlīdzekļa, lai tie, kuri godīgi samaksājuši par braucienu, varētu bez kavēkļiem turpināt ceļu. Pēc noteikumiem, kontrolieri drīkst sabiedrisko transportlīdzekli starp pieturām apturēt ne ilgāk par trim minūtēm. Šai laikā viņiem jāpaspēj gan izkontrolēt pasažierus, gan arī izsēdināt „zaķus”. Ja aizkavēšanās iznāk ilgāka, tad ir „liela ķēpāšanās” – jāziņo dispečeram, jāraksta ziņas maršruta lapā u.t.t. Jautāts, vai kādreiz gadās arī ilgāka aizkavēšanās, kontrolieris atbild, ka reiz gadījās iekavēšanās par veselām 12 minūtēm. Toreiz kāds pasažieris palaida pa salonu izskraidīties savu suni. Tad nu viņam nācās samaksāt visnotaļ lielu sodu – 15 latus.

Bieži vien aizkavēšanos provocē paši bezbiļetnieki. Sevišķi gadījumā, ja „zaķi” ir puiši, bet biļešu pārbaudītājas skaistas meitenes. Zita Zīberga un Natālija Romanovska teic, ka tā bieži vien gadoties – puiši soda naudas vietā, viņām grib dot bučas. Meitenes kā nu mācēdamas atgaiņājas, bet reizēm tas ir visai grūti, jo nogrēkojušies puiši pat ar varu gribot bučot skaistās kontrolieres.

Vīrieši – kontrolieri gan tik romantisku uzmākšanos nepiedzīvo. Rūdolfs Vorkalis atklāj, ka viņam bieži vien nākas uzklausīt aplamāšanu „visādiem vārdiem” un pat vairīties no pistoles stobra. Pagājušajā maiņā viņam kāds no tramvaja izsēdināts zaķis draudēja ar no somas izvilktu pistoli. „Pabaidīt gribēja. Bet tādus mēs neaiztiekam. Labāk, lai iet prom...,” saka kontrolieris. Rūdolfs teic, ka kontrolieri cenšas panākt, lai cilvēks ar „ierocim līdzīgu priekšmetu” labāk ātrāk attālinās no sabiedriskā transporta, nekā tur uzsāk konfliktus.

Vissmagākie „zaķi” ar ledusskapi

Reizēm gan ir visai grūti panākt, lai pārkāpēji attālinās no sabiedriskās transporta, it sevišķi, ja viņi ir ļoti smagi. Tā, piemēram, vissmagākie pārkāpēji, bija trīs vīri, kuri bez biļetes tramvajā droši vien uz metāllūžņu savāktuvi transportēja vecu ledusskapi, kuru paši knapi varēja pacelt.

Soda naudu par braukšanu bez biļetes viņiem neatradās, jo tāda viņiem labākajā gadījumā varēja atrasties tikai tad, ja metāllūžņos nodotu „nelaimīgo ledusskapi”.

Bet sods par braukšanu bez biļetes ir no diviem līdz pieciem latiem. Par to, ka drīzumā tas varētu pieaugt līdz gandrīz 50 latiem, kontrolieriem oficiālas informācijas nav. Ja tāds lēmums tiks pieņemts, tad bezbiļetniekiem tiks sastādīti administratīvie protokoli un no viņiem iekasēta bargā soda nauda. Pagaidām gan kontrolieriem nav tiesību sastādīt šādus administratīvos protokolus un nākas pieprasīt tādu soda naudu, kādu var.

Rūdolfs Vorkalis stāsta, ka ar minimālo sodu cauri var izsprukt, piemēram, mātes ar bērniem vai pasažieri, kuri kļūdījušies. Tad nu var piemērot tikai brīdinājumu. Piemēram, pensionāri bieži vien aizmirst piereģistrēt savu bezmaksas e-talonu, savukārt ne visiem skolēniem līdzi ir nule piešķirtais bezmaksas e-talons - aizmirsts mājās vai kaut kur noklīdis. Tad nu kontrolieris pieprasa uzrādīt kādu citu dokumentu, kas apliecina, ka braucējs pieder pie kategorijas, kura tramvajos, trolejbusos un autobusos var braukt bez maksas.

Tomēr ir hroniskas bezbiļetnieku kategorijas. „Zaķu” masas visbiežāk var sastapt transportlīdzekļos, kuri kursē cauri „Maskačakai” – visbiežāk 15. trolejbusā, kā arī 15. un 31. autobusā. Tur arī bezbiļetnieku publika esot visnoļ agresīva. Vēl „zaķus” it viegli varot notvert sestdienas agrajos rīta reisos, kad pēc nakts izklaidēm mājas atgriežas publika, kura naktsklubos sāka izklaidēties uzreiz pēc darba nedēļas beigām, šī publika ir visnotaļ bezrūpīga un pašpārliecināta.

Tomēr ne no visiem izdodas iekasēt soda naudu. Ir dažādi aizbildinājumi – aizmirsu piereģistrēt e-talonu, nav naudas un tamlīdzīgi. Sarežģītākajos gadījumos kontrolieri talkā aicina arī pašvaldības policistus.

Naudu ne visi, protams, samaksā, bet nervu bojāšana ir pamatīga. Vieni bezbiļetnieki lamājas vienā laidā, citi atkal stāv kā nolēmēti ūdeni mutē ieņēmuši. Par grēkāžiem kļūst ne tikai rīdzinieki, bet arī ārzemnieki, kuri ar 22. autobusu no lidostas brauc uz Rīgas centru. Laikam, gribējuši pa lēto izšmaukt, kaut gan par 22. autobusa un „Rīgas satiksmes” transporta kopumā īpatnībām viņiem sāk stāstīt jau lidmašīnā. Kad viņi uzzina, cik salīdzinoši niecīga ir soda nauda – visbargākais sods tikai mazliet vairāk par septiņiem eiro (LS 5) viņi bez kaulēšanās samaksā, jo viņu tēvzemē par braukšanu bez biļetes var izsprukt labākajā gadījumā ar 50 eiro lielu soda naudu.