Puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo pārapdzīvotās un nedrošās mājās. VIDEO
Pētījumi liecina, ka Latvijā joprojām vairāk nekā puse iedzīvotāju mīt pārapdzīvotos dzīvokļos. Liela daļa dzīvojamo ēku ir vecas un ar zemu siltumnoturību, īpaši tas attiecas uz pagājušā gadsimta 60. un 70. gados būvētajām paneļu mājām.
Lielākā daļa iedzīvotāju teic, ka viņi jūtas pārliecināti par savu mājokļu drošumu un izturību, savukārt speciālisti ik pa laikam sabiedrību šokē ar skaļiem paziņojumiem, ka masveidā draud sagrūt padomju laikā būvētie daudzdzīvokļu nami. Savulaik tiem tika dota 50 gadu ilga garantija, kura nu ir beigusies, bet tikai salīdzinoši neliels ēku skaits ir pienācīgi renovēts.
Rīgas būvvaldes priekšnieka vietnieks Andis Cinis LTV raidījumam „Panorāma” teic, ka visstabilākās ir Hruščova laikā celtā ēkas – tām ir ķieģeļu sienas ar dzelzsbetona pārseguma paneļiem. Savukārt visvājākās ir pagājušā gadsimta 60. un 70. gados būvētās lielpaneļu ēkas, jo tajās notiek paneļu savienojumu metāla korozija.
Padomju laikā celtajām mājām tika dota 50 gadu ilga garantija, kura nu ir beigusies. Ar tādām pašām problēmām, kā Latvijā, saskaras arī citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi. Arī Vācijā ir pietiekami liels pēckara gados būvētas lielpaneļu dzīvojamās ēkas, kas no mūsējām daudz neatšķiras. Tikai tur tās pienācīgi renovē, savukārt pie mums to bieži nevar veikt. Dzīvoklis īpašumā pieder vienam, bet zeme citam īpašniekam. Iedzīvotāji negrib vai nevar atļauties investēt savas mājas renovācijā, bet pašvaldība to nevar darīt, jo mājokļi ir privātīpašums.
Kāds Latvijas dzīvojamais fonds izskatās uz citu Eiropas valstu fona, un kas darāms, lai dzīves apstākļus uzlabotu, šonedēļ diskutēja arhitekti. Tomēr arhitekti var tikai konstatēt situāciju un norādīt uz problēmām, viņi nav darītāji, mājokļu īpašnieki vai izpildvara, kas var situāciju praktiski uzlabot.
Vienlaikus arī tika konstatēts, ka latvieši dzīvo vienos no vispārapdzīvotākajiem namiem Eiropā. Ja Latvijā apdzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju ir 28 kvadrātmetri, tad Eiropas Savienībā vidēji 40 kvadrātmetri, bet Skandināvijā vēl vairāk – 53 kvadrātmetri. Eksperti gan norāda, ka pēdējos gados, pieaugot enerģijas un apsaimniekošanas izdevumiem, cilvēki pasaulē aizvien vairāk izvēlas mazākus mājokļus, nekā to darīja pirmskrīzes laik
VIDEO: Vai dzīvojam drošos namos? (LTV Panorāma)
Elmārs Barkāns, Kasjauns.lv, Foto: Gustavs Cīrulis/poga.lv, Lita Krone/LETA
