Uzņemta tūrisma filma par Liepājas mazbānīšiem
Filmu studija „Libavas filma” uzņēmusi tūrisma filmu „Brauciens ar bānīti pa Kurzemi”, kas stāsta par savulaik nozīmīgu Latvijas šaursliežu dzelzceļa artēriju – Liepāju, no kuras pagājušā gadsimta sākumā ar mazbānīti varēja doties uz visām debess pusēm, protams, izņemot Baltijas jūras virzienā.
Pāvilostas Novadpētniecības muzejā notikusi jaunās filmas prezentācija. Ieceri veidot filmu par Kurzemes mazbānīti galvenokārt noteikuši divi faktori – vēlme atklāt novada vēsturi un uzsvērt Liepājas lomu tajā. „Parādīt to, ka 20. gadsimta sākumā Liepāja bija ļoti nozīmīgs novada centrs, transporta artērija,” portālam liepājniekiem.lv sacīja Jākabsone.
Tāpēc filmā atainotas tās pašvaldības, uz kurām savulaik no Liepājas varēja doties pa šaursliežu dzelzceļu. Kopumā galamērķi bija četri – Pāvilosta, Rucava, Aizpute un Kuldīga. Taču, tā kā bānīti filmā tēlo vienīgais līdz mūsdienām palikušais šaursliežu vilcieniņš Kurzemē – Ventspils bānītis – filmā stāstīts arī par Ventspili. „Lai gan Liepāju un Ventspili nekad nav savienojis šaursliežu dzelzceļš,” uzsvēra režisore.
Jāatgādina, ka tieši Liepājas pusē tika uzbūvēts pirmais iekšzemes šaursliežu dzelzceļš Latvijas teritorijā. Pirmais šaursliežu dzelzceļš Latvijā tika atklāts 1896. gadā. Toreiz Latvija atradās cariskās Krievijas sastāvā, bet šo bānīša līniju pēc tagadējiem mērogiem ir jāuzskata par starptautisku transporta artēriju, jo savienoja Latviju ar Igauniju maršrutā Valka—Rūjiena—Pērnava. Četrus gadus vēlāk – 1900. gadā tika uzbūvēta jau otrā šaursliežu dzelzceļa līnija mūsu valstī: Liepāja - Aizpute.
