Iznākusi grāmata par Dailes teātra sestās studijas aktieriem
"Apgāds Zvaigzne ABC" laidis klajā Lenvijas Sīles grāmatu "Dailes teātra VI studija. Paralēlā pagātne", informēja teātra sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Jakovļeva.
Grāmata mēģinās sniegt atbildi par to, kas tad īsti ir Dailes teātra sestā studija. 1977.gadā teātrī ienāca 14 talantīgi, daudzsološi jaunie mākslinieki. Skatītāju mīlestības un kritiķu atzinības lidojums bija sācies, bet turpinājums ne visiem bija spožs.
Patlaban no viņiem teātrī ir tikai trīs štata aktieri. Nu jau dažiem apritējuši apaļi 60 gadi, bet citi vēl tuvojas šim gadu skaitlim.
Grāmatas autore Lenvija Sīle vēsta, ka šo grāmatu uzņēmusies veidot pēc teātra zinātnieces Gunas Zeltiņas lūguma, kuru savukārt bija uzrunājusi viena no sestās studijas pārstāvēm.
"Es Dailes sesto studiju pazīstu ļoti tuvu, teātrī ienācu vienā laikā ar viņiem, pēc Ādolfa Šapiro Jaunatnes teātra studijas beigšanas vienu gadu pat pamācījos kopā ar viņiem. Tas ir gan labi, gan slikti. Viņi var mazāk man samelot, stāstot par savu dzīvi, toties man par katru no viņiem ir savs priekšstats. Tāpēc izvēlējos sarunu formu, kurā vairāk izpaužas viņi paši," grāmatas priekšvārdā stāsta Sīle.
Sākotnējās intervijas ar māksliniekiem darba gaitā izaugušas par plašiem portretiem, atklājot 14 dažādus raksturus, dažādus likteņus - aktieris no Dieva žēlastības Andris Bērziņš, pirmo mīlētāju tēlotājs Ivars Elerts, no kinofilmas "Pūt, vējiņi!" daudzu atmiņā palikušie Esmeralda Ermale un Pēteris Gaudiņš, intelektuālis Juris Gornavs, daiļā primadonna Anita Grūbe, vīrišķīgās balss īpašnieks Juris Kalniņš, pāragri mūžībā aizgājušais Aivars Mežinskis, absurda dramaturģijas izrāžu režisors Arnis Ozols, enerģiskā Anda Reigase, optimistiskā Inese Saulīte, "latviešu Žerārs Filips" Juris Straume, neaizmirstamais "Zilā karbunkuļa" solodejotājs Ilgonis Švika, dzīves un dvēseles pētnieks un sieviešu mīlulis Varis Vētra.
Visu atmiņās un pārdomās ir kas kopējs - cieņa pret studijas vadītāju Arnoldu Liniņu un citiem mācībspēkiem, kopības izjūta studiju gados un pēc tam, arī zināms rūgtums par pārmaiņām teātrī laikmetu griežos.