Prokrieviskā "Latvijas Cilvēktiesību komiteja": latviešu mācībvalodas ieviešana skolās pasliktināja izglītības kvalitāti

Organizācija norādīja, ka tiesību normu un statistikas datu salīdzinošā analīze rāda, ka mūsdienu izglītības sistēma būtiski atšķiras no tās, kas eksistēja pirmskara Latvijā.

Tās ieskatā latviešu mācībvalodas nepamatota ieviešana neuzlaboja pašas šīs valodas prasmi un pasliktināja izglītības kvalitāti kopumā.

"Ja 1989.gadā nelatviešu ar augstāko izglītību īpatsvars bija par 40% vairāk nekā latviešiem, tad 2011.gadā latvieši jau ir priekšā par deviņiem procentiem. Nelatviešu īpatsvars studentu starpā ir 20% pret 27% attiecīgajā vecuma grupā, nepilsoņu - 3% pret 7%," teikts pētījumā.

Ātrāka krievu skolu, salīdzinot ar latviešu skolām, likvidācija komitejas ieskatā radot situāciju, kurā lielākajā daļā novadu nav pieejama pat sākumskolas izglītība krievu valodā. Tāpat arī spiediens uz krievu skolu skolotājiem, kā arī viņu sagatavošanas sistēmas neesamība esot novedusi pie viņu skaita krasas samazināšanās - krievu skolās ir viens skolotājs uz deviņiem, bet latviešu - uz sešiem bērniem, saskaitīja komitejā.

Neskatoties uz to, kā uzsvēra Latvijas Cilvēktiesību komiteja, izglītība krievu valodā joprojām ir pievilcīga - 14% krievu skolu skolēnu ir citu mazākumtautību pārstāvji, 14% - etniskie latvieši.

Organizācija uzsvēra, ka, tā kā krievu skolu skolēnu skaits pieaug, "nav nekāda pamata valdības plāniem mazākumtautību skolās pāriet uz apmācību tikai latviešu valodā".

Kā ziņots, Satversmes aizsardzības birojs iepriekš "Latvijas Cilvēktiesību komiteju" bija iekļāvis to organizāciju vidū, kas savai darbībai saņem finansējumu no Krievijas.