Latviešu viltus līgavu bizness zeļ un plaukst
Neskatoties ne uz sociālām, ne izglītojošām kampaņām, latviešu viltus līgavu bizness nenorimst un cilvēktirdzniecības upuru skaits turpina pieaugt. Mūsu meitenes ārzemēs joprojām slēdz fiktīvas laulības. Viņas sagandē visu dzīvi, nokļūstot gan seksuālā, gan darba verdzībā.
Darba vietā – precības ar indieti
Pirmo reizi biedrībai „Drošā māja” izdevies palīdzēt anulēt ārzemēs noslēgto fiktīvo laulību - ir izdevies no viltus laulības valgiem paglābt astoņpadsmitgadīgo Agati. Laikraksts „Diena” raksta par Agati – meiteni, kura dzīvoja lauku apvidū un bija no nabadzīgas daudzbērnu ģimenes. Kādu dienu draudzene viņai piedāvāja darbu Īrijas veikalā, un Agate, ilgi nedomādama, sēdās lidmašīnā. Biļeti apmaksāja draudzenes puisis indietis, kas arī apsolīja sagādāt darbu. Abi sagaidīja meiteni lidostā, aizveda uz dzīvokli un piešķīra atsevišķu istabu.
Sākumā likās, ka viss kārtībā, taču laiks ritēja uz priekšu un darbu Agatei neviens nemeklēja. Pēc trim mēnešiem indieša attieksme mainījās - viņš paziņoja, ka visu šo laiku ir meiteni uzturējis un viņa iekūlusies parādos. Tā kā darba nebija, viņai nāksies fiktīvi precēties ar kādu citu indieti, kas gribēja iegūt uzturēšanās atļauju. Kāzas notika 2010. gada aprīļa beigās, un jau dažas dienas vēlāk meitene varēja atgriezties Latvijā.
Latvijā Agate satika puisi, kurā iemīlējās. Pāris sāka kopdzīvi, un 2011. gadā piedzima viņu bērns. Taču par precībām bija jāaizmirst - Agates bērna tēvs oficiāli skaitījās viņas fiktīvais vīrs.
Cilvēktirdzniecības upura statuss – desmitiem latviešu meiteņu
Agates situācija nebūt nav unikāla - viņa ir viena no desmitiem cietušo, kam pēdējos gados piešķirts cilvēktirdzniecības upura statuss un tiesības saņemt valsts apmaksātus rehabilitācijas pakalpojumus biedrībā „Drošā māja”. Neraugoties uz preventīvajiem pasākumiem, upuru skaits strauji pieaug - šogad tas sasniedzis 20, un Labklājības ministrija dubultojusi gada sākumā piešķirto finansējumu. Tajā pašā laikā kriminālprocesu skaits pret vervētajiem nepalielinās - speciālisti to skaidro ar upuru identificēšanas īpatnībām un cer uz vēl stingrāku likumdošanu.
Pēc „Drošās mājas” statistikas, cilvēktirdzniecības gadījumus visbiežāk konstatē Īrijā, Lielbritānijā un Vācijā. Fiktīvajās laulībās lielākoties tiek iesaistītas meitenes no nelabvēlīgām ģimenēm vai sociālās aprūpes institūcijām - daudzas ir mazizglītotas un sirgst ar vieglu garīgo atpalicību. Realitāte bieži izrādās citāda, nekā stāsta vervētāji - meitenes ne vien nesaņem solītos pāris tūkstošus eiro, bet arī pieredz vardarbību, izvarošanu, vīrs sāk kontrolēt viņu dzīvesveidu. Daudzas aizvilina uz ārzemēm ar darba solījumiem, neminot ne vārda par izpalīdzēšanu imigrantiem. Šogad Latvijas vēstniecībā Īrijā vērsušies vairāki desmiti potenciālo cilvēktirdzniecības upuru - lielāko daļu veido fiktīvās sievas un līgavas līdz 20 gadu vecumam.
Meiteņu likstas nebeidzas arī pēc atgriešanās dzimtenē
Neveiksmīgo laimes meklētāju repatriācija gan ir apgrūtināta. Kā „Dienai” pastāstīja Latvijas vēstniecības Īrijā padomniece Vija Buša, dažos gadījumos atpakaļceļa biļeti varējusi apmaksāt meitenes ģimene. Taču lielākajai daļai cietušo nav līdzekļu, lai atgrieztos patstāvīgi, bet valsts atbalsta sistēma ir neelastīga. Šobrīd katru gadījumu risina individuāli - naudu biļetēm lūdz pašvaldībām, sociālajiem dienestiem, bērnunamiem.
Pāris reižu izmaksas segusi arī „Drošā māja”, kas izņēmuma kārtā var nogādāt upuri Latvijā par tai Labklājības ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem. Taču lēmuma pieņemšana prasa laiku, bet upuriem palīdzība vajadzīga nekavējoties. „Meitenes bieži ir aizmukušas no saviem fiktīvajiem vīriem, un mums jādara viss, lai viņas būtu drošībā,” saka Buša.
Taču arī pēc atgriešanās dzimtenē sieviešu likstas nebeidzas. Pirms šķiršanas iesniegšanas Latvijā šeit jāpavada pusgads, turklāt process var ieilgt, ja vīrs nedod piekrišanu.
Kriminālprocesu par cilvēktirdzniecību skaits niecīgs
ASV Valsts departamenta ikgadējā ziņojumā par cilvēktirdzniecību Latvija šogad ierindota 2. līmenī - tas nozīmē, ka valdība pilnībā neizpilda cilvēktirdzniecības apkarošanas minimālos standartus, bet cenšas tos sasniegt, raksta „Diena”. Lai pētītu situāciju šajā jomā, Latvijā septembra beigās bija ieradusies ASV Valsts departamenta pārstāve Marta Lavdžoja. Viņa norāda - tiek identificēts arvien vairāk cilvēktirdzniecības upuru, taču policija nesāk kriminālprocesus pēc panta „Cilvēku tirdzniecība” un Latvijas vervētāji paliek uz brīvām kājām. Šo pantu gan var lietot tikai tad, ja meitene uz ārzemēm nosūtīta ar viltu vai arī pieredzējusi draudus un vardarbību.
„Drošās mājas” valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane skaidro: lai sāktu kriminālprocesu, policijai jāsavāc pietiekams pierādījumu klāsts, kas ne vienmēr ir iespējams. Savukārt cilvēktirdzniecības upura statusu piešķir speciālistu komisija, kurai bieži vien pietiek tikai ar cietušā liecību un vēstniecības darbinieku novēroto. Jābūt konstatētiem piespiedu elementiem, piemēram, brīvības ierobežošana, iebiedēšana, kontrole, bezpalīdzības stāvokļa izmantošana.
Atšķirība starp upuru skaitu un sāktajiem kriminālprocesiem rodas arī tāpēc, ka upuriem nav obligāti jāvēršas policijā, saka bijušais Valsts policijas Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma nodaļas priekšnieks Arturs Vaišļa. Lielākoties meitenes arī atsakās to darīt. Turklāt noziegums ir noticis ārvalstīs, un, piemēram, sadarbība ar Īrijas likumsargiem ir apgrūtināta - tie nesteidzas klasificēt iesaistīšanu fiktīvajās laulībās kā cilvēktirdzniecību.
