Jehovas liecinieki liek vecākiem atteikties no „nepaklausīgajiem” bērniem
Jehovas liecinieku sektas vadība ir nolēmusi savu sekotāju vidū izplatīt rīkojumu, kas liks jehovistiem attiekties no saskarsmes ar radiniekiem, kuri atteikušies no īstenās ticības Jehovam. Pirmām kārtām, jehovisti aicināti nenožēlot attiekšanos no bērniem, kuri negrib būt kopā ar Jehovu.
Šādi teksti būs publicēti Jehovas liecinieku oficiālā žurnāla „Sargtornis” speciālā „studiju izdevuma” 2013. gada 15. janvārī. Tiesa gan, šī žurnāla, kas iznāk daudzās pasaules valodās, elektroniskā versija latviešu valodā jau ir pieejama pašlaik. Šī žurnāla 16. lappusē lasām:
„Ģimenes loceklim, ko jūs, bez šaubām, mīlat, ir jāredz, ka jūs esat cieši apņēmušies turēties pie Jehovas un tas jums ir svarīgāk par visu citu, arī par ģimenes saitēm. Tāpēc, lai izturētu grūto situāciju, saglabājiet tuvas attiecības ar Jehovu. Nenorobežojieties no kristīgajiem brāļiem un māsām. Izkratiet savu sirdi Jehovam lūgšanā. Nemeklējiet aizbildinājumus, lai kontaktētos ar izslēgto ģimenes locekli, piemēram, ar e-pasta starpniecību. Esiet aizņemti kalpošanā Jehovam.”
Latvijas Totalitāro sektu apkarošanas komiteja (LTSAK) norāda, ka Jehovas liecinieki jau agrāk esot mēģinājuši aizliegt saskarsmi ar cilvēkiem, kas vīlušies viņu mācībā, ir vai nu pametuši vai izslēgti no jehoviešu draudzes, vai vispār iet tai garām ar līkumu un pieņēmuši citu ticību. Tomēr stingrākas kontroles nepieciešamību noteica tas, ka bieži vecāku jūtas pret bērnu dominēja pār sektas mācības saistībām.
Tagad, ja Jehovas liecinieku locekļu bērnam mainīsies reliģiskā pārliecība vai viņš tiks izslēgts no jehoviešu draudzes, par „Jehovas liecinieku” palikušam tuviniekam būs pienākums pārtraukt ar viņu visus kontaktus, izņemot sadzīves un finanšu sakarus, komentē LTSAK. Runājot par vajadzību novietot „Jehovu augstāk par visu, tai skaitā augstāk par ģimenes saitēm”, organizācijas vadība aicina „stāties pretī Sātanam, nevis draudzes ganiem, kas aizsargā (jehoviešu draudzes) sanāksmi”.
Sektas direktīva var skart simtiem cilvēku mūsu valstī (Latvijas Jehovas liecinieku organizācijā ir vairāk par diviem tūkstošiem cilvēku) un simtiem tūkstošu cilvēku visā pasaulē. Faktiski, šis lēmums atņem viņiem reliģijas brīvību un nenovēršami novedīs pie ģimenes saišu zaudēšanas, uzsver LTSAK vadītāji - Dr. psych., asoc. prof. Оļegs Ņikiforovs un psihologs, Mag. psych. Viktors Jolkins.
Jehovieši: negrasāmies aizliegt vecākiem uzturēt attiecības ar bērniem
Latvijas Jehovas draudžu savienība gan noliedz, ka tās piekritēji vispār neuztur sakarus ar bijušajiem saviem ticības brāļiem un māsām, kuri ir izslēgti no draudzes vai tagad pārgājuši citā reliģijā, tostarp ari radiniekiem. Tomēr jāuzsver, ka Jehovas liecinieku Kasjauns.lv piesūtītajā paskaidrojumā ir teikts, ka vecāku pienākums mīlēt un rūpēties par bērnu ir tikai līdz tā pilngadības sasniegšanai.
Jehovas liecinieku sabiedrisko attiecību nodaļas Kasjauns.lv piesūtījusi oficiālu paskaidrojumu, kurā teikts:
„Pretēji ziņotajam, Jehovas liecinieki nekad nav aizlieguši un negrasās aizliegt vecākiem uzturēt attiecības ar saviem bērniem.
Saskaņā ar Jehovas liecinieku uzskatiem, atšķirība viedokļos par ticības jautājumiem nedrīkst graut ģimenes. Jehovas liecinieki paklausa Bībeles norādījumam: „Ja kādam brālim ir neticīga sieva un tā ir ar mieru dzīvot kopā ar viņu, lai viņš to neatstāj.” Tāpat Jehovas liecinieki paklausa Bībeles norādījumam gādāt par saviem bērniem un mīlēt tos.
Bībelē ir minēts norādījums, ka godprātīgi kristieši nebiedrojas „ar tādu, kas saucas par brāli, bet ir netikls, alkatīgs, elku kalps, paļātājs, dzērājs vai izspiedējs.” (1. vēstule Korintiešiem, 5. nodaļa.) Minētais princips tiek izmantots arī situācijās, kad šādu grēcīgu dzīvesveidu izvēlas pieaudzis radinieks, kas dzīvo atsevišķi savu dzīvi. Tomēr ticīgiem vecākiem ir pienākums rūpēties par savu nepilngadīgo bērnu un mīlēt viņu pat, ja viņš neatbalsta vecāku uzskatus un pamet vecāku reliģiju. Šādās situācijās Jehovas liecinieki noteikti cenšas saglabāt ģimenes vienotību.
Par laimi, kristīgu vecāku mīlestība un gādība par saviem bērniem ar laiku bieži vien pieaugušajiem ģimenes locekļiem palīdz pārskatīt savus uzskatus un vērtības, kā tas ir aprakstīts pazīstamajā Bībeles stāstā par pazudušo dēlu. (Lūkas evaņģēlijs, 15. nodaļa.)”