Latvijā aizvien populārākā kļūst kremācija
Latvijā strauji mainās apbedīšanas tradīcijas – aizvien biežāk piederīgie aizgājušos izvēlas kremēt, nevis zārkā guldīt zemē.
Sabiedrība

Latvijā aizvien populārākā kļūst kremācija

Jauns.lv

Tradicionālās apbedīšanas dārdzības dēļ un kapavietu trūkuma dēļ galvaspilsētas kapos Latvijā aizvien populārāka kļūst aizgājēju kremācija, nevis tradicionāla apbērēšana zārkā.

Latvijā aizvien populārākā kļūst kremācija...

Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji LNT ziņām atzinuši, ka iemesli aizgājēja kremēšana nevis guldīšanai zemē bieži vien ir gluži prozaiski - jaunu kapavietu trūkums un salīdzinoši dārgās apbedīšanas izmaksas. Galvaspilsētas kapi ir pārpildīti un brīvas vietas tagad var dabūt tikai divās nomales kapsētās - Jaunciemā un Bolderājā. Pārējos kapos glabā tikai tos, kuriem tur jau ir ģimenes kapa vieta.

Kremācija un citi papildus izdevumi, atkarībā no piederīgo vēlmēm - sasniedz aptuveni 250 latus. Savukārt guldīšana zemē var būt krietni dārgāka. Jauna vienvietīga kapavieta vien maksā 250 latus, bet bēru organizēšanai nepieciešami vēl vismaz trīssimts latu.

Telpā, kur darbojas abas Rīgas krematorija krāsnis, piederīgos parasti iekšā nelaiž, stāsta LNT. Katru mirušo dedzina vienu stundu tūkstoš grādu karstās liesmās. Latvijas vienīgajā krematorijā Rīgā gada laikā kremē vidēji divus tūkstošus cilvēku un pieprasījums arvien pieaug.

„Principā pa 1 - 2% ir pieaugums gadā, jo zeme kļūst dārgāka un cilvēki arī kļūst saprātīgāki, vakara Eiropā tas ir ļoti populāri,” atzīst krematorijas direktors Aivars Ozols.

Pēc kremēšanas pelnus atdzesē un ievieto urnā, kurā ietilpst trīs kilogrami pelnu. Latvijā ierasts urnas ierakt ģimenes kapos, bet dažkārt cilvēki tās glabā mājās. Taču ir iespēja pelnus aizvest uz Vāciju un par pāris tūkstošiem latu pārstrādāt dimantā.

Bieži vien cilvēki kremēšanu neizvēlas reliģisku apsvērumu dēļ. Taču arī šie uzskati mainās. Adventistu mācītājs Alfrēds Jākobsons saka: „Vienalga vai cilvēks ir kremēts vai viņu saplosa zvēri, vai viņš jūrā noslīcis, vai guldīts kapā kā parasti. Dievs ir spēcīgs no jauna radīt, uzmodināt mūžīgai dzīvei.”

Jau 2006. gadā bija uzsākts Rīgas kolumbārija (pelnu kapsēta) projekts, taču tas joprojām nav uzbūvēts. Kolumbārija būvniecības izmaksas varētu būt no viena līdz pusotram miljonam latu. Projekts paredz, ka šos līdzekļus jāieplāno galvaspilsētas nākamā gada budžetā.

„Ja nepieciešamais finansējums netiks saņemts, tad ir doma, ka varētu pārstrādāt šo projektu uz lētākām izmaksām un tad arī realizēt,” saka Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta juriste Ingrīda Igaune. Urnas novietošana kolumbārijā būs maksas, pagaidām vietas cenu gan nav iespējams nosaukt.

Elmārs Barkāns/Foto: Shutterstock

Tēmas