Pavļuts: Reemigrācijas plāna mērķis nav atrisināt visas gadiem ielaistās problēmas
Saistībā ar Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna sākotnējiem priekšlikumiem patlaban publiskajā telpā izskan maldīgi pieņēmumi, ka tam jāspēj atrisināt vai vismaz jāpiedāvā risinājumi visām gadiem ielaistajām problēmām, kas ir mūsu ekonomikā, sabiedrībā un valstī kopumā, tomēr tāds nav šī plāna mērķis, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijā, Pavļuts šodien tikās ar Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) pārstāvjiem un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ārlietu padomnieku Mārtiņu Pertu, lai pārrunātu iespējas aktīvāk veidot sadarbību starp dažādu uzņēmējdarbības nozaru pārstāvjiem Latvijā un pasaulē.
Runājot par reemigrācijas plānu, ministrs norādīja, ka tā ideja un mērķi sakņojas tajā, lai valsts, ņemot vērā gan demogrāfijas tendences, gan darba tirgus ilgtermiņa prognozes, būtu gatava strādāt un sniegt praktisku palīdzību emigrējušajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kas vēlas atgriezties, redz tam iespējas un ir gatavi to darīt.
"Latvijas iedzīvotāju diaspora ārvalstīs satur vairākas iespējas. Pirmkārt, ārvalstīs strādājošie lielākoties būs apguvuši jaunas profesionālas un sociālas prasmes, ieguvuši jaunu uzņēmējdarbības vides un darba organizācijas pieredzi. Otrkārt, mūsu diasporas pārstāvji ir vērtīgs tilts lietišķās sadarbības veicināšanai ar attiecīgajām valstīm jaunu investīciju un zināšanu kapitāla piesaistei," pēc tikšanās uzsvēra ekonomikas ministrs.
Pavļuts arī norādīja, ka ir jāciena iedzīvotāju izvēle praktiski iedzīvināt vienu no modernās pasaules pamatbrīvībām - brīvu darbaspēka kustību, bet mūsu lielākais uzdevums - mācēt izmantot iespējas, ko šī mobilitāte rada. Lai emigrējušie iedzīvotāji atgrieztos Latvijā, tam ir jārada ne vien labi ekonomiskie apstākļi, bet arī jāuztur ar viņiem regulāra saikne, kas daļā gadījumu būs pamatā viņu lēmumam atgriezties Latvijā. Tam par pamatu būs gan mērķtiecīga un ilgtspējīga ekonomiskā attīstība Latvijā, uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē, gan arī kvalitatīva valsts un iedzīvotāju savstarpējā komunikācija - gan Latvijā, gan ārpus tās.
Ministrs norāda, ka reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns ir tikai daļa plašākā pasākumu kopumā.
Savukārt PBLA vadītājs Jānis Kukainis tikšanās laikā uzsvēra, ka ir nepieciešams daudz aktīvāk ekonomiski aktīvos Latvijas valsts piederīgos, no kuriem daļa ir kļuvuši par uzņēmējiem, iesaistīt Latvijas ekonomikas attīstībā, veidojot ciešākus kontaktus un sadarbību starp Latvijā un ārzemēs strādājošajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Tikšanās laikā tika pārrunāta arī nākamā gada vasarā plānotā Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas foruma norise. Ekonomikas ministrs apliecināja atbalstu šāda foruma norisei, uzsverot, ka šāds forums ir laba iespēja, kā mobilizēt Latvijas valsts piederīgo tīklu un visas tās iespējas, ko Latvijai rada tās diaspora ārvalstīs.
Jau ziņots, ka sabiedriskajai apspriešanai nodoti sākotnējie priekšlikumi un pirmās idejas reemigrācijas atbalsta pasākumiem, kuras izstrādājusi pēc ekonomikas ministra Pavļuta iniciatīvas izveidotā darba grupa.
Darba grupas piedāvātie un sabiedriskajai apspriešanai nodotie sākotnējie priekšlikumi reemigrācijas atbalsta pasākumu virzieniem ietver darba tirgus informācijas pieejamību, ieteikts veidot programmu augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei, paplašināt personu loku, kuriem iespējams pretendēt uz repatrianta statusu, veidot sadarbību ar diasporu, atbalstīt skolēnus, kas atgriežas vai iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā, paredzēta arī vienas pieturas aģentūras noteikšana ar jau esošām pārstāvniecībām reģionos informācijas un konsultāciju sniegšanai, kas attiecas uz uzturēšanos Latvijā.
Lielbritānijā dzīvojošo tautiešu portāla "latviesiem.co.uk" redaktore Terēze Bogdanova atzina, ka sabiedriskajai apspriešanai nodotajos sākotnējos priekšlikumos reemigrācijas atbalsta pasākumiem piemirsts par tiem prom aizbraukušajiem, kuriem nav augstas kvalifikācijas.
Bogdanovai būtisks šķiet jautājums, ko Latvija var piedāvāt cilvēkiem, kuri pametuši dzimteni un kuriem nav augstākās izglītības, bet kuri ir strādīgi un patlaban ārzemēs nodarbināti lauksaimniecībā, apkalpojošā sektorā vai rūpnīcās. "Ko viņiem var piedāvāt Latvija, lai viņi justos atalgojuma ziņā novērtēti? Šādu cilvēku ir liels vairums, jo daudzās pilsētās Anglijas vidienē un ziemeļos cilvēki strādā tieši iepriekš minētajās jomās."
LETA, Foto: Evija Trifanova/LETA
