Eksperts: Jāmeklē risinājumi siltuma parādniekiem, lai nebūtu jāzāģē radiatori

Pēc viņa teiktā, šādas iespējas ir. Viņš izteica šaubas, ka problēmu varēs atrisināt ar juridiskiem paņēmieniem.

Turpretī "Fortum Jelgava" valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa atzina, ka liek lielas cerības uz Saeimas darbu, izstrādājot grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Pēc viņas domām, kamēr likumdošanā nav skaidra regulējuma par katras puses atbildību un pienākumiem, kā arī nav atbildēts, kurš samaksā parādu, kas ir nepiedzenams, risinājuma problēmai nav.

Viņa vērtēja, ka "ķezā un ķīlnieki" esam visi - gan siltuma piegādātāji, gan iedzīvotāji, gan arī apsaimniekotāji, un katrs ķepurojas, kā māk. Uzņēmuma vadītāja uzsvēra, ka problēma nav jauna un liekas jocīgi, ka trūcis politiskās gribas, lai jautājumu sakārtotu un ķibele nebūtu tik liela. Pēc Cimdiņas domām, ja situāciju nesakārtos juridiski, problēma vienā dienā varētu būt pārāk smaga.

Savukārt dzīvokļu īpašnieku biedrības "Rigondas 7" valdes locekle Irisa Simanoviča diskusijā pavēstīja, ka atbalsta radiatoru nozāģēšanu nemaksātāju dzīvokļos. "Ko lai tā māja iesāk, ja gadiem nemaksā, ja nospļaujas par kaimiņu problēmām? Es atbalstu, lai zāģē!" norādīja Simanoviča.

Stāstot par pieredzi ar viņas pārstāvēto biedrību, kas apsaimnieko vienu māju, viņa atzina, ka tai ir divi būtiski parādnieki. "Protams, nauda pagrabā netiek drukāta, maksātāji maksā par nemaksātājiem," atzina biedrības pārstāve un piebilda, ka nezina nevienu citu risinājumu Latvijā, izņemot vēl uzturēšanas līdzekļu tērēšanu "vairāk vai mazāk bezkaunīgu" iedzīvotāju maksājumu segšanai. Kā vienu no iemesliem nemaksāšanai viņa minēja alkoholismu. "Alkoholam naudiņas pietiek, bet maksājumiem nē."

Pēc viņas domām, problēmas saknes meklējamas vēl pirms deviņdesmitajiem gadiem, kad lielie apsaimniekotāji, kas nevarēja izsekot katram mazajam nemaksātājam, gadiem ilgi lika mierā parādniekus un tie pierada dzīvot uz citu rēķina.

Pārņemot māju Rigondas gatvē, parāda apmērs bija ap 5000 latu, bet pārrunu rezultātā 90% parādnieku sakārtoja maksājumus. Pret palikušajiem parādniekiem biedrība vērsusies tiesā, tai skaitā pret Rīgas domi, kas ir viena dzīvokļa īpašnieks. Viens parādnieks esot pietiekami nobijies, un tagad tiek maksāti gan kārtējie maksājumi, gan parādi, savukārt pašvaldība vērsusies tiesā pret tās īrnieku. Simanoviča vērtēja, ka apsaimniekotājiem, tai skaitā pašvaldībām, ir jārīkojas enerģiskāk un precīzāk jāstrādā ar nemaksātājiem. Viņa arī izteica neapmierinātību ar to, ka nedrīkst publicēt personīgo informāciju par nemaksātājiem.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP) arī pauda viedokli, ka labākais pamudinājums būtu atslēgt siltumu tieši nemaksātājam, taču bieži vien tehniski tas nav iespējams, līdz ar to paliek tikai tiesiskie instrumenti.

Sabiedriskās politikas centra "Providus" eksperts Reinis Āboltiņš secināja, ka viegla risinājuma parādu problēmai nav, jo tai ir daudz šķautnes. "Maldīgi pieņemt, ka, nedaudz paspārdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, par siltumu būs pēkšņi jāmaksā mazāk, vai, nozāģējot radiatorus, tas tik ļoti nobiedēs nemaksātājus, ka visi sāks maksāt," sprieda eksperts. Viņaprāt, ir pilnīgi skaidrs, ka jautājumam jāpieiet kompleksi.

Jau ziņots, ka Ķekavā kādā daudzdzīvokļu namā apjomīgu parādu dēļ vienam no iedzīvotājiem nozāģēti radiatori.

LETA, Foto: Ieva Čīka/LETA