Iztērē 4 miljonus, lai modernizētu tiesu zāles. Bet vai glauno aparatūru daudzi izmantos? VIDEO
Tiesu modernizācijas projekta ietvaros dažādās aparatūrās un to nodrošināšanā šobrīd izlietoti jau vairāk nekā četri miljoni latu. Lielāko daļu finansē Šveices Konfederācijas Padome. Taču joprojām nav skaidrs, cik daudzi izmantos jaunās tehnoloģijas.
Latvijas puse neslēpj prieku par Šveices dāvanu, norādot, ka mūsu valsts tiesas šajā jomā ir vienas no pirmrindniecēm Eiropā, vēsta LTV raidījums „De facto”. Taču tajā pašā laikā ierīces uzstādītas, likumi pieņemti, bet nav skaidrs, cik daudzi tās izmantos.
Projekta „Tiesu modernizācija Latvijā” realizētāji līdz šim naudu tikai tērējuši un nav plānojuši, cik ilgā laikā ieguldītie līdzekļi atmaksāsies. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns „De facto” norādīja, ka „tieslietu jomā daudz ko izrēķināt ir neiespējami un ne tas ir galvenais un lietderīgākais”.
Projektā „Tiesu modernizācija Latvijā” līdz šā gada 1. novembrim iztērēti 4 218 831, 79 lati. Liela daļa naudas ieguldīta aparatūrā, lai nodrošinātu videokonferences un tiesas sēžu audio ierakstu. Kopumā ar videokonferenču aparatūru aprīkotas 58 tiesas sēžu zāles un 16 telpas ieslodzījuma vietās. Vēl 238 tiesu zālēs uzstādīta audio ieraksta aparatūra. Tomēr nav pētījumu par to, cik bieži nākotnē tehniku plānots izmantot.
Bordāns uzsver, ka mērķis ir tehniku izmantot maksimāli: „Ja iepriekš statistika nav aprēķināta, tad rēķināsim, cik tiek izmantots. Šīs statistikas trūkums nav problēma, lai izmantotu.” Jāteic, ka Šveicē, kura mums „uzspiedusi” tiesu modernizāciju, jau pamazām sāk atteikties no modernajām tehnoloģijām. Tur tiesneši labāk izvēlas tiesu spriest pa vecam – tieši, nevis ar attālinātas videokonferences palīdzību.
Tomēr nekādu plānu, kā iedzīvināt sistēmas izmantošanu, nav. Tāpat nav aprēķinu, cik ilgā laikā un kādi mērķi sistēmai būtu jāsasniedz. Tiesnesis ir tas, kurš nosaka un izvēlas, vai tiesas procesa laikā viņš piekrīt videokonferences izmantošanai. Savukārt ieslodzītajam jāpiekrīt procesā piedalīties attālinātā režīmā. Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics „De facto” atklāj: „Tas arī ir risks. Iespējams, ieslodzītais kaut kādā laika sprīdī vēlēsies atrasties ārpus ieslodzījuma vietas.”
Tiesu administrācijā stāsta, ka līdz projekta noslēgumam 2013. gada vidum netiks apkopota statistika par konkrētām videokonferences izmantošanas reizēm. Tomēr pēc aptuvenajiem aprēķiniem videokonferences Latvijas tiesās notiek vidēji 30 reizes mēnesī.
