Ko tagad dara bijušie skaļie „nacboli”: Neļķu Alīna, Aijo Beness, Mauzeris…
Pirms desmit un vairāk gadiem krievu nacionālboļševiki pamatīgi tracināja Latvijas sabiedrību: ieņēma Pēterbaznīcas torni, dedzināja Latvijas vēstures grāmatas, ar neļķēm dauzīja Velsas princi. Ko šodien dara kādreizējie varoņi?
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Latvijā uzdarbojās un skaļas protesta akcijas rīkoja vesela plejāde krievu nacionālboļševiku. Daži no viņiem - kā Vladimirs Lindermans un Jevgeņijs Osipovs - joprojām ir aktīvā politiskā apritē. Tomēr vairums no viņiem ir kā gaisā izkūpējuši. Ko tagad dara Neļķu Alīna, kura iepļaukāja Velsas princi? Kur pazudis kolorītais nacionālboļševiks ar afrikāņa vaibstiem biedrs Beness? Kur nakšņo nacionālboļševiku vadonis Moskovecs, kura vadībā 2000. gadā tika ieņemts Pēterbaznīcas tornis? To skaidroja portāls rus.delfi.lv. Lūk, ko izdevās noskaidrot:
Neļķu Alīna
2001. gadā ne tikai Latviju, bet arī Eiropu satracināja Daugavpils skolniece Alīna Ļebedeva, kura atbrauca no Daugavpils uz Rīgu, lai pie Brīvības pieminekļa ar sarkanām neļķēm pa seju iepliķētu Velsas princi Čārlzu, tādējādi protestējot pret karu Afganistānā. Britu karaļnams Latvijas policiju lūdza nesodīt Neļķu Alīnu un krievu nacionālboļševiku pārstāve izspruka sveikā.
Pēc pāris gadiem Alīna jau bija Maskavā, kur kopā ar citiem nacionālboļševikiem mēģināja ieņemt Krievijas prezidenta kanceleju, un pieprasīja Putina atkāpšanos. Pēc tam viņa atgriezās Latvijā un 2009. gadā partijas mazzināmās krievvalodīgo partijas „Par Dzimteni” sarakstā ar pirmo numuru startēja Eiroparlamenta vēlēšanās. Par redzamu politiķi viņai tā arī neizdevās kļūt.
Tagad par Neļķu Alīnu dēvētā Ļebedeva dzīvo Rīgā, ziņo rus.delfi.lv. Viņa ieguvusi pedagoģijas bakalaura grādu sociālās pedagoģijas specialitātē un gatavojas maģistrantūrai. Vismaz pagaidām viņa par atgriešanos lielajā politikā viņa nedomā un saka: „Ne darbs Eiroparlamentā, ne pilsētas domē mani pašlaik īpaši neinteresē. Tomēr esmu dzīvs cilvēks un jebkurā brīdī par kaut ko varu izšķirties.”
Kolorītais nacionālboļševiks Ugandā Aijo apprecējies
No sabiedrības redzesloka arī pazudis arī kolorītais nacionālboļševiks ar afrikāņu asinīm Aijo Beness. Tagad bioloģijas maģistrs, kurš savulaik aktīvi protestēja gan pret leģionāru gājieniem 16. martā, gan ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Rīgā un pat aicināja gāzt Latvijā pastāvošo „nolādēto režīmu”, vairs nevēlas, ka par viņu tiktu runāts.
2008. gadā Beness no Latvijas devās uz Lielbritāniju, kur vispirms strādāja kādā fermā, bet pēc tam universitātes laboratorijā. Viesojoties sava tēva dzimtenē, Beness ir sastapis kādu meiteni, kuri drīz vien apprecējis. Viņiem piedzimis dēls, kuru dots Svjatozara vārds.
Mēģinājumi sazvanīties ar Benesu beigušies tikai ar viņa lūgumu par viņu neko nerakstīt.
Pēterbaznīcas torņa iekarotājs nakšņo zem Parīzes tiltiem
2000. gada 17. novembrī bariņš nacionālboļševiku ieņēma Pēterbaznīcas torni un tajā iebarikādējušies protestēja pret krievu apspiešanu Latvijā. Šīs akcijas organizators bija Vladimirs Moskovecs. Pēc notikušā viņu aizturēja policija. Tikko Moskovecs tika vaļā no mūsu policijas, viņš arī aizbrauca no Latvijas un tagad, spriežot pēc viņa teiktā, ir bezpajumtnieks. Moskovecs rus.delfi.lv teica:
„No Latvijas aizbraucu uzreiz pēc atbrīvošanas. Uzskatīju, ka būtu kļūda sevi pozicionēt kā nelaimīgu upuri, kuru atkal iesēdināt cietumā par Pulvertorņa zādzību vai tamlīdzīgi. Aizbraucu uz Krieviju, kurā paliku par pēdējo šīs valsts ienaidnieku rindās. 2007. gadā aizbraucu uz Franciju. Tagad vienkārši nīkstu bezdarbībā, Par politiku nekad neesmu interesējies, bet nācās ar to nodarboties. Tagad gan vairs ne. Vienīgais, kas aizņem manu prātu, ir „Pussy Riot”. Uzskatu, ka šīs meitenes ir šodienas cīniņu simbols un stūrakmens.
Vairums šīspasaules problēmu man ir svešas un tās no manis nav atkarīgas. Es praktiski neesmu šīs sabiedrības loceklis. Ne no šīs pasaules… Esmu vienmēr aizstāvējis ideālus, bet ne intereses. Kaut ko nemateriālu. Bet ideāli ir izgājuši no aprites. (..)
Dzīves zaudē mērķi. Skumji dzīvot šai pasaulē, kungi! Man nekā nav un nebūs. Mani nekas neuztrauc. Uzskatu sevi par bagātu, jo spēju no daudz kā atteikties un daudz dot. Nedomāju, ka esmu kaut ko zaudējis, nakšņojot zem Parīzes tiltiem. Neesmu pataloģisks revolucionārs, bet buržuā no manis neiznāks. Drīzāk esmu bezrūpīgs Parīzes krastmalu iemītnieks.”
Jaunā māmiņa iestājas par krievu valodu
Anastasija Visocka, kura savulaik izcēlās ar to, ka zem Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas logiem pie Rīgas pils dedzināja Latvijas vēstures grāmatas, aktīvi protestēja pret leģionāru gājieniem un iestājās pret skolu reformu un krievu valodas nostiprināšanu, ir kļuvusi par māmiņu un pašreiz atrodas dekrēta atvaļinājumā. Tomēr politiku nav pametusi. Viņa tagad līdzdarbojoties Vladimira Lindermana partijā „Par dzimto valodu”.
Jāteic, ka Visocka savā ziņā ir sekojusi Neļķu Alīnas pēdās. Viņa savulaik kopā ar Neļķu Alīnu partijas „Par Dzimteni” sarakstā startēja Eiroparlamenta vēlēšanās un arī ieguvusi sociālā pedagoga izglītību.
Pazudušais Mauzeris
Ir arī nacionālboļševiki, kuri pēc skaļajām akcijām, nu pēkšņi ir pazuduši, raksta portāls rus.delfi.lv. Viens no tādiem ir Konstantīns Mihaiļuks. Jauno, ādas jakā tērpušos nacionālboļševiku pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pazina ikviens, kurš daudzmaz sekoja līdzi toreiz notiekošajiem mītiņiem un piketiem. Par Mauzeri iesauktais nacionālboļševiks laida gaisā gaisa balonus ar Staļina attēlu, iestājās par padomju partizāna Vasilija Kononava atbrīvošanu un pieprasīja Džohara Dudajeva gatves pārdēvēšanu atpakaļ par Kosmonautikas gatvi.
Noskaidrot, kur pašreiz atrodas Mihaiļuks nav izdevies, arī internetā viņa vārds vairs nefigurē. Viņa kādreizējais domubiedrs Vladimirs Lindermans uzskata, ka Mauzeris dzīvo Maskavā, uz kurieni viņš pārcēlās 2001. gadā. Tomēr, vai tas tā tik tiešām ir, nav zināms.
