Latvijas politiķi nodod brīvību pret ķīniešu naudu
Biedrība Latvija–Tibetai, protestējot pret Ķīnā notiekošo genocīdu pret tibetiešu un uiguru tautām; Faluņguņ sekotājiem, izņemot orgānus no dzīviem cilvēkiem orgānu transplantācijas biznesa dēļ; Tibetas valsts okupāciju, kultūras un tautas iznīcināšanu, nosūtījusi aicinājumu starptautiskā Ķīnas uzņēmējdarbības foruma Rīgā („2012 Global China Business Meeting”) dalībniekiem būt drosmīgiem un runāt arī par šiem jautājumiem.
Biedrības vadītājs Jānis Mārtiņš Skuja: „Neesmu naivs, neviens negrib runāt par Tibetu, jo nav dūšas un būt aklam, kurlam un mēmam ir izdevīgi apmaiņā pret Ķīnas komunistu naudu. To labprāt pieņem pat dedzīgākais Latvijas komunistu apkarotājs un savulaik cīnītājs par Latvijas brīvību. Politkorektuma un reālpolitikas muļķības ir pilnībā pārņēmušas politiķu prātus. Divkosība un dubultstandarti – tautai runāt, ka esam no krīzes laukā stabilā izaugsmē, bet aizkulisēs vaimanāt par to, cik mums ir slikti un kā mums vajag ķīniešu naudu. Vajag naudu? Lūdzu, Indija ir ne mazāk varena un bagāta. Dzenoties pēc naudas, „atdodoties” ķīniešiem, netiek ievēroti un sadalīti riski, palielinot ķīniešu ietekmi.
Tomēr, tik bezcerīgi nav, jo ir gan politiķi, gan sabiedrības daļa, kuras atmiņu nenopirkt un tāpēc mēs katru reizi būsim neērti un atgādināsim par Tibetu, mūsu rindas aug! Tibeta nav tikai tibetiešu jautājums! Vairs nē! Vairākus gadus dabas postīšana (mežu izciršana, upju virzienu maiņa, dambju celšana) Tibetā pārvērtīsies globālā ekoloģiskā katastrofā un tad jau būs par vēlu!
Šodien publicējam „Piecus iemeslus būt optimistiem attiecībā uz Tibetu” un skarbo, bet patieso plakātu Rīgas ielās, kas parāda cik tautai jābūt izmisušai, lai savas valsts, kultūras un valodas vārdā atņemtu sev dzīvību… Šodien, gada laikā, tādu ir jau vairāk kā 70…
Pieci iemesli būt optimistiem attiecībā uz Tibetu
No Birmas līdz Tunisijai, līdz Jemenai un Ēģiptei ir uzvarējuši demokrātiski spēki. Pāreja no diktatūras uz demokrātiju un no okupācijas uz brīvību, protams, ir liels izaicinājums, taču tieši tam tibetieši ļoti vēlas ļauties. Brīvība plešas plašumā visā pasaulē, un diktatoru brālība nonāk arvien lielākā izolācijā. Šis brīvības un demokrātijas tīkls, kas arvien attīstās, ietekmēs Tibetu, Ķīnu un citas atlikušās policejiskās valstis visos līmeņos – psiholoģiskajā, sociālajā, kultūras un politiskajā. Ķīna ir nebrīvās pasaules paraugvalsts, taču šī pasaule raujas arvien mazāka; gan Ķīnas Komunistiskā Partija, gan pasaules pielaidīgums attiecībā uz tās darbību arvien vairāk izkurt.
2. iemesls: Atsacīšanās sadarboties Tibetā
Lhakar – jaunā tautas kustība, kas aizsākās pēc 2008. gada Sacelšanās, paredz gan nesadarbošanos, gan tiešu iejaukšanos. Tibetiešu aktīvisti, kas tradicionāli pieturējās pie augstas riska pakāpes taktikas, tagad savam arsenālam pievienojuši mazāk intensīvo, taču iedarbīgo nesadarbošanās instrumentu: viņi boikotē ķīniešu biznesu, institūcijas, kultūru un arī valodu.
Kardze autonomajā apgabalā un Ngaba prefektūrā tibetieši neapmeklē ķīniešu restorānus, veicinot tibetiešu restorānu darbu, tā sekodami Gandija ekonomiskas nesadarbošanās piemēram. Khava Karpo (viens no tibetiešu svētākajiem kalniem) rajonā, noguruši protestēt pret ķīniešu kalnraktuvju kompānijām, tibetiešu ciema iedzīvotāji iegrūda upē 300 000 USD vērtu kalnraču ekipējumu – tāds ir nevardarbīgas tiešas iejaukšanās piemērs. Nevardarbīgu akciju, nesadarbošanās un tiešas iejaukšanās taktika ir rezultatīvāka, graujot tirānijas balstus.
Lhakar kustība par nevardarbīgu ieroci pārvērš arī Tibetas kultūru. Tādējādi vara tiek novirzīta no ķīniešu okupantiem un nonāk ikviena tibetieša rokās. Lhakar ir pagriezusi uz pretējo pusi piecus gadu desmitus piekopto Tibetas kultūras ķīniskošanu. Tibetieši lepni valkā savus tautastērpus, runā un raksta īsziņas tibetiešu valodā, mākslā, literatūrā, dzejā un mūzikā pauž brīvības ilgas un ticību Dalailamam.
Dziesmas, grāmatas un mūzikas videoieraksti ar politiski iekrāsotiem tekstiem šobrīd visvairāk pieprasīti Tibetā, tie ieskandina mūsdienu Tibetas atdzimšanu. Daudzviet, kur notikusi antikoloniāla cīņa, sekmīgu politisku revolūciju ievada kultūras renesanse, kas šobrīd pilnā spēkā izvēršas Tibetā. Lhakar ikkatram tibetietim dod iespēju bez lieliem izdevumiem būt līdzdalīgam, ilgtermiņā palielinot cenu, kas būs jāmaksā Ķīnas valdībai.
4. iemesls: Internets = informācija = brīvība
Ķīnas valdības varu pār Tibetu un arī Ķīnu nosaka totāla kontrole pār informāciju un tautas neziņa. Pateicoties internetam šodien šī kontrole ir vājinājusies, un pateicoties informācijas aprites ātrumam, Ķīnas valdībai šobrīd ir daudz vairāk nesamierināmu pretinieku pašas tautā, nekā tas bija pirms desmit gadiem. Pekinas cenzūras aparāts regulāri cieš sakāvi no izdomas bagātajiem interneta pilsoņiem Ķīnā un Tibetā, kuri meklē taisnību un iespēju izvairīties no ugunsmūriem internetā.
Totalitārisms ir strupceļš. Ķīnas Komunistiskajai Partijai bija iespējams izdzīvot līdz pat šim laikam, pateicoties sistēmas koriģēšanai, taču tādā veidā tā tālāk vairs nav glābjama no tautas augošajiem nemieriem, nākotnē vīdošajiem vides postījumiem, totālas korupcijas un ekonomiskās attīstības palēnināšanās.
Kā apgalvo Ķīnas eksperts Minksin Pejs, vienas partijas diktatūrai ir sākotnēji pašos pamatos ieprogrammēts defekts, kas neļauj tai pastāvēt ilgāk nekā dažus gadus desmitus, un tas attiecas pat uz ilgstoši eksistējošiem režīmiem. Padomju Savienība sadrupa savos 74 gados, Meksikas režīms pastāvēja 71 gadu, Gomindans 73 gadus. Ķīnas Komunistiskajai Partijai ir 63 gadi. Pejs apgalvo, ka tai atlicis mazliet vairāk nekā desmit gadu, ja vien palaimēsies noturēties tik ilgi.
Tibeta būs brīva. Palīdziet mums sasniegt šo mērķi ātrāk.
