Advokāts Grūtups emigrantus dēvē par salašņām un kritizē mūsu klasiskās mūzikas ģēnijus

„Negribu vainot vai aizskart nevienu prombraucēju, kas, mūsu ekonomiskās vadības kļūdu nomocīts un pakļāvies paša mazvērtības izjūtām, pametis Latviju, bet kādam jau būs jāatbild Dieva vai vēstures priekšā par tiem vairāk nekā 200 000 cilvēku, kas tagad, miera laikā, ir devušies trimdā. Tie lielākoties ir gados jauni cilvēki, un tas ir milzīgs zaudējums mūsu tautai. Kad šis zaudējums taps novērtēts, tad kaut kāda dažu aprindu šodienas cīņa ar oligarhiem izskatīsies vienkārši smieklīga. Bet visiem un katram aizbraucējam tomēr vajadzētu padomāt: kā Latvija iztiks bez manis? Un kā es iztikšu bez Latvijas? Un kas es tur, svešumā, būšu? Salašņa! Nevajag domāt, ka angļi, vācieši vai norvēģi, kas ir dziļas kultūras tautas ar senām tradīcijām, neatšķirs, kurš ir auslanders un kurš – pamatiedzīvotājs. Nekad – nekad! – ieceļotāji nekļūs par pamatiedzīvotājiem, jo vienīgā vieta, kur latvietis ir vajadzīgs, ir Latvija. Lai arī cik te dažkārt būtu grūti un pat neiespējami,” „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” saka Grūtups.

Ir arī tādi cilvēki, kas, dažus gadus padzīvojuši ārzemēs, sāk briesmīgi kritizēt Latviju, sāk uzskaitīt, kas viņiem te nepatīk un tādējādi viņi parāda savu mazvērtības kompleksu, uzskata advokāts. Viņš teic, ka starp šiem kritizētājiem un Latvijas nonicinātājiem ir arī mūsu klasiskās mūzikas zvaigznes, par kurām mēs esam lepni, ka viņi kā Latvijas vēstneši un īsteni Latvijas patrioti nes tēvzemes vārdu un izcilo latviešu kultūru pasaulē. Bet tā nebūt nav. Grūtups atklāj savus novērojumus:

„Mums, piemēram, ir operdziedātāja Inga Kalna. Kādreiz viņa bija Hamburgas operā, tagad viņa, šķiet, ir brīvmāksliniece, kas parādās arī Latvijā. Kādā intervijā žurnālists viņai pajautāja: latviski jūs dziedat? Nē, viņa atbildēja, tas man nav interesanti. Kāds mūsu izklaides žurnāls Kalnas kundzi noķēra Operā, kur viņa ar savu meitu sarunājās krieviski. Sanāk tā: cilvēks dzīvo Hamburgā, tur uz ielas runā vāciski, ar meitu runā krieviski. Sarunāties ar meitu krieviski un apgalvot, ka latviski dziedāt nav interesanti... Tad jājautā: vai ir prātīgi spļaut tajā šķīvī, no kura tev varbūt vēl vajadzēs ēst?”

Šisons, pēkšņi „saslimstot”, no Rīgas aizlaižas uz Parīzi pie sievas

„Šogad 9. oktobrī tika paziņots, ka sezonas atklāšanas koncertu, kas 12. oktobrī jāspēlē Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, nediriģēs vis galvenais šā orķestra diriģents Šišons, kā bija paredzēts, bet gan cits. Šišons esot apslimis. Pēc tam izrādījās, ka viņš nemaz nav apslimis, bet kopā ar savu sievu – slaveno operdīvu Elīnu Garanču – koncertē Parīzē. Tur laikam vairāk maksā? Nenoliedzot Garančas kundzes lielisko balsi, tomēr jāatzīst, ka arī viņa ir atļāvusies Rīgā noraut kādu koncertu. Šišons droši vien labi saprot: ja viņš būtu Kļaviņš, Bērziņš vai Vītoliņš, visi kliegtu un bļautu par tādu rīcību, bet, tā kā viņš ir Šišons, viņam piedos.”

„Nesen Rīgā viesojās Birmingemas simfoniskais orķestris, kas nezin kādēļ tika pasludināts par galveno kultūras notikumu Latvijā. Andris Nelsons bija pie diriģenta pults. Klausījos, kā Nelsona kungs sniedza plašu interviju Andrejam Volmāram. Un žurnālists uzdeva Nelsonam jautājumu par to, kā viņš jūtas Latvijā – atgriezies kā dzimtenē vai kā ciemiņš? Nelsons mēģināja gudri izrunāties, beigu beigās izspiežot no sevis, ka tomēr jūtoties kā ciemiņš. Dažus gadus tu tur esi bijis, un nu Latvijā tu ierodies kā ciemiņš! Ja tu necieni savu tēvzemi, tad tu neesi nekāds admirālis Nelsons, jo admirālis nekad nebūtu teicis, ka viņš atgriežas Lielbritānijā kā ciemiņš, kaut gan viņš dzīves lielāko daļu pavadīja uz ūdeņiem ārpus Lielbritānijas.”

Gidona Krēmera acīs latviešu valodas prestižs krities

„Pa radio šoruden klausījos interviju ar mūsu slaveno rīdzinieku Gidonu Krēmeru. Ja runājam par komponistiem un izpildītājiem, varu teikt, ka ir divi gudri cilvēki: Imants Kalniņš un Gidons Krēmers – kad viņi sāk runāt, tad ir ko dzirdēt. Ar dažiem ir tā: ja viņi aiziet no mūzikas tēmas, tad var gaidīt visādas muļķības. Interesanti, ka Gidons Krēmers mūsu raidstacijā – Radio Klasikā – deva interviju krieviski. Labi atceros, ka pirms četriem vai pieciem gadiem viņš tekoši runāja latviski. Redzat, tā ir zīme, ka valodas prestižs Krēmera acīs ir krities. Gidons Krēmers kā izcils ebreju muzikālais izpildītājs un muzikālās ideoloģijas noteicējs pasaulē sāk mūsu radio runāt krieviski! Par to derētu padomāt tiem, kuri gudri spriedelē par latviešu valodas reālo statusu.