Šomēnes debesis atkal lutinās ar vairākiem "zvaigžņu lietiem"
Šomēnes vērīgākie debesu vērotāji atkal varēs redzēt vairākus "zvaigžņu lietus".
Kā liecina portāla "starspace.lv" informācija, pirmo meteoru - Monocerotīdu un Chi Orionīdu - plūsma gaidāma jau naktī no 10.decembra uz 11.decembri. Neviena no šīm plūsmām gan nav pietiekami spēcīga, taču ieteicamais laiks novērojumiem ir pēc pusnakts.
Nākamajā naktī sekos jau Sigma Hidrīdu plūsma. Tie ir vieni no ātrākajiem meteoriem, kurus labos apstākļos var novērot pēc pusnakts līdz pat rīta ausmai.
Savukārt naktī no 13.decembra uz 14.decembri gaidāma Geminīdu meteoru plūsmu aktivitāte. Meteoru vērošanai varētu netraucēt Mēness. Tiek prognozēts, ka stundas laikā varētu būt manāmi 60 līdz 100 meteori. Novērojumus ieteicams sākt kādu stundu pirms pusnakts.
Meteori parasti veidojas no materiāla, kas atdalījies no komētām. Meteoru plūsmu aktivitāte ik gadu ir aptuveni vienos un tajos pašos datumos, kad Zeme šķērso šo izirušo komētu orbītas. Tomēr Geminīdu plūsmas izcelsme ir saistīta nevis ar komētu, bet ar mazo planētu jeb asteroīdu Faetons (3200 Phaethon). Šis neparastais fakts joprojām detalizēti nav izpētīts, bet norāda uz iespēju, ka Faetons ir viens no tiem Saules sistēmas ķermeņiem, kas ir kaut kas vidējs starp asteroīdu un komētu.
Decembra turpinājumā būs sagaidāmi vēl trīs meteoru plūsmu maksimumi, taču to plūsma būs vāja. Vēl šomēnes gaidāma Piscīdu plūsma, Delta Arietīdu plūsma un Ursīdu plūsma.
Būtisks priekšnosacījums novērojumiem ir skaidras debesis. Novērojumus vislabāk veikt maz apgaismotā vietā ar iespēju pārraudzīt plašu debess apgabalu. Ja ir interese cītīgi sagaidīt kādu "krītošu zvaigzni", pieredzējuši astronomi iesaka silti apģērbties.
Meteoru novērojumi ļauj izzināt vielas sadalījumu komētu orbītās, pētīt Saules sistēmas vēsturi, meteoru plūsmu attīstības tendences un prognozēt to ietekmi uz kosmisko aparātu drošību.
Regulāra meteoru plūsmu aktivitāte nenozīmē to, ka uz Zemes kritīs meteorīti - akmens gabali. Plūsmu veidojošais sadrumstalotais materiāls, kas ieiet Zemes atmosfēras augšējos slāņos, tur parasti sadeg pilnībā.
LETA
