Teātra direktors Daugavpili grib pārdēvēt par Dinaburgu – Daugavpils skanot pārāk provinciāli

Daugavpils ir vārds, kuru ir sarežģīti izrunāt, īpaši ārzemniekiem. Tāpat nosaukums nav pārāk labskanīgs, bet Latgales kontekstā „Daugavpils” skan nedaudz provinciāli- padomju laikā Daugavpils bija liela rūpnieciskā zona un tai atbilstošs guļamrajons, klāstīja Šapošņikobs. „Esmu pārliecināts, ka Dinaburgas nosaukuma atgriešana palīdzēs mūsu integrācijai ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un Eirāzijas kontekstā. Ļoti lūdzu šajā iniciatīvā nesaskatīt politisku zemtekstu - tāda šeit nav,” stāstīja Šapošņikovs.

Sociālajā portālā „Facebook”, lai popularizētu šādu iedeju, ir izveidota slēgta domubiedru grupa „Dinaburga - Daugavpils jaunais vārds”. Savukārt mikroblogošanas vietnē „Twitter” teātra direktora iecere nav guvusi atsaucību. Lūk, pāris ierakstu:

* *

Jāteic, ka gadsimtu laikā Daugavpils vārds ir vairākkārtīgi mainīts un pilsēta pašreizējā vārdā nosaukta tikai pirmās brīvvalsts laikā – 1920. gadā. Par Daugavpils dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1275. gads, kad Livonijas ordenis Naujenes pilskalnā uzcēla Dinaburgas pili, kas Livonijas kara laikā 1577. gadā tika sagrauta. Jaunu cietoksni tagadējās pilsētas vietā pabeidza Polijas karalis Stefans Batorijs. Vēlākajos gadsimtos Daugavpils kļuva par rosīgu rūpniecisko centru. Latvijai iegūstot neatkarību, pilsēta ieguva jaunu nosaukumu - Daugavpils. Īslaicīgi tā krievu ietekmē dēvēta arī par Borisogļebsku (1656 - 1667) un Dvinska (1893 - 1920).

Jāpiebilst, ka Daugavpils nav vienīgā pilsēta, kuras iedzīvotāji var vēlēties tās nosaukuma maiņu. Piemēram, Krustpils savulaik bija Kreicburga, Viesīte – Āžumiests, Valdemārs – Sasmaka, Liepāja – Lībava, Saulkrasto - Neibāde – Saulkrasti, Jēkabpils – Jakobštate, Jelgava – Mītava, bet Ventspils – Vindava. Oficiāla pilsētu pārdēvēšana latviskos vārdos pārsvarā notika pēc 1918. gada, kad Latvija izcīnīja valstisko neatkarību.