Rosina Latvijā sērot bez sēru lentēm

To paredz Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Veiko Spolīša („Vienotība”) sagatavotie grozījumi Valsts karoga likumā, raksta „Latvijas Avīze”. „Karoga likums savā būtībā ir sabiedrību izglītojošs un saliedējošs. Tam jābūt pietiekami lakoniskam, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs spētu bez Ministru kabineta noteikumiem rast atbildes par karoga lietojumu un just lepnumu par valsti,” saka Spolītis.

Būtiskākā grozījumu daļa skar karogu izkāršanas datumus. Likumprojekts paredz, ka pie publisko personu ēkām karogu novietotu visās līdzšinējās atceres dienās, bet pie dzīvojamām un privātpersonu ēkām karogs obligāti jāizkar tikai trīs reizes gadā – 4. maijā (Latvijas Neatkarības atjaunošanas diena), 11. novembrī (Lāčplēša diena) un 18. novembrī (Latvijas Republikas proklamēšanas diena).

Nevienā no komunistiskā genocīda upuru atceres dienām, ne arī holokausta atceres dienā karoga pacelšana vairs nebūtu obligāta. „Taču šis variants atļauj namīpašniekiem karogu izkārt arī jebkurā citā dienā, garantējot tam pienācīgo cieņu. Piemēram, ja viņš pats vēlas pieminēt totalitāro režīmu represijās cietušos, paceļot karogu, tad tas ir tikai atbalstāmi un to drīkst darīt, protams, garantējot karogam pienācīgu cieņu un atbilstošu noformējumu,” piebilst Spolītis.

Otrs būtiskākais likuma grozījumu bloks skar karogu izkāršanu pie izglītības iestādēm. Līdzšinējā likuma redakcija paredz, ka pie tām karogi izkārti pastāvīgi.  Spolītis ierosina to darīt tikai mācību laikā. Pirmkārt, tas atvieglotu dzīvi skolām, kurām atkristu rūpes par karoga izkāršanu un uzturēšanu brīvlaikos. Taču galvenais – šāda kārtība ļautu mācību iestādēm, ja tās to vēlas, katru mācību gadu (vai pat katru dienu) sākt ar svinīgu karoga pacelšanas ceremoniju un noslēgt – ar nolaišanu.

Viņaprāt, jaunā kārtība nodrošinātu to, ka cilvēki karogu izkārs ar prieku un lepnumu un neuztvers to kā piespiedu pienākumu.

Tomēr pagaidām gan par karoga likuma grozījumiem nav vienprātības valdošajā koalīcijā. To apzinoties, Aizsardzības ministrija nesteidzinās likuma skatīšanu Saeimā. Pie šā jautājuma ministrija varētu atgriezties nākamā gada vidū, kad pašvaldību vēlēšanas būs jau aiz muguras. Līdz tam notikšot arī sabiedriskās apspriešanas un publiskas diskusijas gan par Karoga likumu, gan Svētku un atceres dienu likumu.

Jāpiebilst, ka mūsu kaimiņvalstīs karogs jau ir obligāti jāizkar tikai trīs nozīmīgāko svētku laikā. Igaunijā tas jādara Neatkarības dienā, Neatkarības atjaunošanas dienā un Uzvaras dienā, bet Lietuvā Valstiskuma atjaunošanas dienā, Neatkarības atjaunošanas dienā un Karaļa Mindauga kronēšanas dienā. Savukārt ziemeļvalstīs un Polijā karogu likumi neuzliekot mājsaimniecībām pienākumu obligāti pacelt karogus svētku dienās.

Pašreiz Latvijas valsts karoga likums nosaka, ka valsts karogs jāizskar šādās svētku dienās: 1. maijā (Satversmes sasaukšanas dienā), 4. maijā (Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena), 21. augustā (konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas dienā), 11. novembrī (Lāčplēša dienā) un 18. novembrī (Neatkarības dienā). Savukārt Latvijas valsts karogu sēru noformējumā jāizskar 25. martā (komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā), 14. jūnijā (komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā), 17. jūnijā (Latvijas Republikas okupācijas dienā), 4. jūlijā (ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā) un decembra pirmajā svētdienā (pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienā).