Kā Latvijā cilvēki tiek pie savas vārda dienas: Genovefas skandāls, Sairas ignorēšana
Pašlaik latviešu kalendārā ir apmēram 900 vārdu. Vārda dienas var svinēt, kad cilvēki, kuriem Latvijā ir gan pārdesmit tūkstošu vārdabrāļu, gan tikai pāris vārdamāsu. Kasjauns.lv skaidroja, kādam jābūt cilvēka vārdam, lai viņš varētu svinēt vārda dienu.
1. janvārī Rietumu kristīgā pasaule svin ne tikai Jaungada pirmo dienu, bet arī Jēzus Kristus vārda dienu. Tieši 1. janvārī, kad bija pagājušas astoņas dienas pēc Dieva Dēla dzimšanas, puisēns pēc jūdu tradīcijas bija jāapgraiza un tad viņam arī deva Jēzus vārdu. Latvijā pašlaik nav neviena Jēzus, kas varētu svinēt savu vārdu. Tomēr šā gada pirmajā dienā būs divarpus tūkstoši vārda dienu svinētāju – 2460 Solvitas, 31 – Laimnesis un astoņas Solvijas.
Kā Jēzus Kristus tika pie savas vārda dienas ir skaidrs – tā pavēlēja debesu eņģelis, bet kā mirstīgie latvieši tiek pie savas vārda dienas? To skaidroja Kasjauns.lv.
Leģendārais Genovefas skandāls
Vārda dienu kalendārā ir iekļauti vārdi, kuri ir piešķirti tikai pāris cilvēkiem. Tai pašā laikā ir arī tūkstošiem tādu vārdu nesēju, kuriem vārda dienas svinības izpaliek. Reizi trijos gados pulcējas Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisija, kura spriež gan par jaunu vārdu iekļaušanu kalendārā, gan par to izņemšanu.
Katrā šādā reizē notiek lemšana par apmēram 100 vārdiem, bet kalendāros tiek iekļauti tikai ap 20 vārdiem. Tomēr nav dzirdēts, ka kāds vārds tiktu izņemts. Kādēļ komisijai ir tik saudzīga attieksmē pret nepopulārajiem vārdiem, Kasjauns.lv jautāja vienam no ekspertiem - Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktora vietniekam habilitētajam filoloģijas doktoram Ojāram Bušam.
Viņš teica, ka Kalendārvārdu ekspertu komisija jau pārdesmit gadu atturas no vārdu svītrošanas kalendārā. Tas saistīts ar apmēram pirms 20 gadiem notikušu „leģendāru skandālu”. Toreiz komisija no kalendāra izmeta Genovefu. Tomēr izrādījās, ka šis vārds joprojām ir ļoti populārs Latgalē (pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem šobrīd Latvijā ir 1262 Genovefas). Iemesls šādam komisijas lēmumam bija tas, ka toreiz vēl nebija datorizētas datu bāzes un eksperti savos kabinetos nevarēja pārliecināties, cik patiesībā daudz Genovefu Latvijā dzīvo. Tādēļ Genovefas sabuntojās un pieprasīja atpakaļ savu vārda dienu, ko atguva tikai pagājušajā gadā.
Pērn gan no kalendāra tika svītrots viens vārds – Ārvalda, jo Latvijā nebija nevienas Ārvaldas. Tā kā cerēt uz to, ka no kalendāra kādu vārdu svītros, var tikai gadījumā, ja nebūs vairs neviens šī vārda nesējs.
Kā tiek pie savas vārda dienas?
Tikmēr komisija ik pēc dažiem gadiem spriež, kuriem pienākas piepulcēties vārda dienu svinētāju pulkam. Bušs stāsta, ka komisijas lēmums bieži vien balstās uz subjektīviem apsvērumiem – lai vārds būtu nosacīti latvisks, viegli izrunājams un labskanīgs. Pēdējos gados komisijas locekļu starpā, kuru vidū ir dzimtsarakstu nodaļas, valodnieku, Valsts valodas centra un citi speciālisti, neesot bijis lielu strīdu – visi vārdi kalendāros iekļauti vienprātīgi. Jāteic, ka ne visi kalendāros iekļautie vārdi ir latviski, tiem ir arī ebreju (Sāra, Rebeka) un krievu (Dmitrijs) izcelsme, bet viņi Latvijā kļuvuši ļoti populāri. Lai vārdu iekļautu kalendārā, valstī jābūt ap 50 tā nesējiem, īpašos gadījumos var būt arī mazāk.
Tā pērn kalendārā tika iekļauts 21 vārds: Dmitrijs (šī vārda īpašnieku Latvijā ir gandrīz 13 tūkstoši), Dite, Annika, Benedikta, Emerita, Genovefa, Ingūna, Jasmīna, Kristīna, Nikola, Odrija, Rebeka, Sāra, Alekss, Dinārs, Edvarts, Maksims, Marks, Patriks, Rišards un Rojs.
Savukārt 2008. gadā kalendārā tika iekļauti 19 vārdi – Adriāna, Adrija, Airisa, Amēlija, Antonijs, Arno, Dominiks, Enija, Gabriela, Gabriels, Gaits, Juzefa, Katrīne, Letīcija, Olivers, Regnārs, Sigvards un Vincents.
Ierosināt savu, sava bērna, paziņas vai radinieka vārda iekļaušanu vārda dienu sarakstā var jebkurš Latvijas iedzīvotājs, nosūtot iesniegumu Valsts valodas centram. Bušs jautāts, vai viņš atminas kādu dīvainu vārdu, kuram atteikta iekļaušana kalendārā, min Sairas un Robeama vārdu. Latvijā ir tikai viens zēns, kurš nosaukts Robeama vārdā. Savukārt treknās skumbrijlīdakas jeb sairas vārdu lepni nes deviņas latviešus meitenes.
Latviešu vecāku radošums
Mūsu vecāku radošums nav zemē metams. Jautājums tikai, cik viņu atvases būs priecīgas par savu senču izgudrojumiem. Lūk, daži īpatnēji vārdi, kurus saviem bērniem piešķīra vecāki:
Adverts, Entonī, Fricis Krustiņš, Itālijs, Latis Miķelis, Timorē Tjoma, Žikivators, Atoms, Atstars, Batja, Bonaventūra, Gonoreta, Laimstars, Avtonoms, Emerantina, Iluminata, Kajetons, Honorata, Fortunata, Galaktions, Skolastika, Fausta, Laimutis, Agota, Džihads, Maksimiljans Cezars, Nilsmihaels Mariansgabriels...
Janvāra pirmajā pusē, kad būs apkopoti visi dati, Pilsonības un migrācijas pārvalde publicēs statistiku, kuri vārdi tad 2012. gadā bija vispopulārākie. Pašlaik tikai varam atgādināt, ka 2011. gadā Latvijā vecāki zēniem vislabprātāk deva Roberta, bet meitenēm Sofijas vārdu.
No zēnu vārdiem vecāki saviem mazuļiem bieži izvēlējušies arī vārdus Markuss, Gustavs, Maksims, Artjoms, Daniels, Aleksandrs, Emīls, Ralfs un Artūrs.
Savukārt meitenītēm īpaši populāri vārdi bijuši Alise, Anastasija, Elizabete, Marta, Viktorija, Anna, Evelīna, Katrīna un Emīlija.
