Rosina pēc eksprezidenta nāves viņa laulātajam vēl gadu atļaut dzīvot valsts dzīvoklī

Liela daļa no saņemtajiem priekšlikumiem gan ir tehniska rakstura precizējumi pirmajā lasījumā atbalstītajai likuma redakcijai, taču ir arī savstarpēji pretrunīgi ierosinājumi. Saņemtos priekšlikumus komisijā vērtēs 9.janvāra sēdē.

Ar iniciatīvu samazināt bijušo valsts prezidentu sociālas garantijas pēc tam, kad viņi amatu pamet, pērn klajā nācis šobrīd prezidenta amatu ieņemošais Andris Bērziņš, kas izraisījis gan atzinību sabiedrības diskusijās, gan nosodījumu no bijušajiem prezidentiem.

Sākotnēji iecerētie grozījumi paredzēja, ka valsts prezidentu pēc amata atstāšanas valsts vairs nenodrošina ar dzīvokli, taču viņam palielina ikmēneša pensiju un piedāvā iespēju izmantot reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē. Šis priekšlikums tika sagatavots, izvērtējot pieredzi Vācijā, Polijā, Čehijā un citās valstīs.

Deputāte Inese Lībiņa-Egnere (Reformu partija) ir ierosinājusi eksprezidentam tomēr piešķirt lietošanā dzīvokli ar darba kabinetu.

Tāpat sākotnēji tika ierosināts noteikt, cik dārgu automašīnu eksprezidentam piešķirt lietošanā. Savukārt Jānis Ādamsons ("Saskaņas centrs", SC) otrajam likumprojekta lasījumam Saeimā ir iesniedzis priekšlikumu vien ļaut nepieciešamības gadījumā izmantot Saeimas autobāzes pakalpojumus, nevis piešķirt individuālu auto pastāvīgā lietošanā.

Šobrīd eksprezidenta pensija ir 50% apmērā no Valsts prezidenta  mēneša atalgojuma jeb 1500 latu pirms nodokļu nomaksas. Jaunajā redakcijā piedāvāts pensiju palielināt līdz 85% no prezidenta mēnešalgas, kas būtu 2550 latu pirms nodokļu nomaksas.

Likumprojektā aizvien paredzēta iespēja eksprezidentam pilnībā vai daļēji atteikties no sociālajām garantijām.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) iesniegusi priekšlikumu, ka gadījumā, ja prezidents pēc pilnvaru beigām pilda Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa, vai parlamentārā sekretāra pienākumus, viņam šajā laika posmā netiek izmaksāta eksprezidenta pensija.

Šis ierosinājums tapis, jo Latvijā šobrīd nav noteikti ierobežojumi gadījumiem, ja eksprezidenti ieņem citus valsts amatus, tomēr citās valstīs tie ir izplatīti. Piemēram, Īrijā pensiju samazina, ja eksprezidents kļūst par parlamenta deputātu, Čehijā – ja kļūst par parlamenta deputātu vai valdības locekli, tiesībsargu, tiesnesi vai ieņem citu likumā noteiktu amatu. Savukārt Polijā ir jāizvēlas ienākumu avots – eksprezidenta vai attiecīgā amata atalgojums, paskaidrojusi Reizniece-Ozola.

Likumprojekts paredz daļēju sociālo garantiju aizliegumu uz laiku gadījumā, ja persona, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, kļūtu par premjerministru, ministru, Saeimas deputātu vai parlamentāro sekretāru.

Reizniece-Ozola arī ierosinājusi ļaut vēl gadu pēc eksprezidenta nāves lietot bijušajai valsts amatpersonai lietošanā piešķirto dzīvokli. Šim punktam būtu jāattiecas uz to prezidentu laulātajiem, kuri amatu ieņēmuši līdz 2011.gada 4.jūlijam.

Iecerēts likumā veikt arī grozījumus, kas attiecas uz prezidenta kancelejas darbu. Pašlaik darba līgumu ar kancelejas vadītāju, viņa vietniekiem un valsts prezidenta padomniekiem slēdz uz noteiktu laiku, ne garāku par Valsts prezidenta pilnvaru laiku, bet, ja iecerētās izmaiņas stāsies spēkā, darba līgumu ar minētajām amatpersonām var uzteikt jebkurā laikā, nenorādot uzteikuma iemeslus un lēmums par darba līguma noslēgšanu vai uzteikšanu būs politisks lēmums.

Jau iepriekš  Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Edgars Pastars pauda, ka patlaban tas, ka valstij ir noteikts pienākums nodrošināt bijušo prezidentu ar dzīvokli, rada neizpratni par nodokļu maksātāju naudas izmantošanu. Sākotnēji piedāvātais risinājums ļautu saprātīgi un vienkārši plānot valsts budžeta izdevumus, jo nebūtu jātērē līdzekļi valsts dzīvokļa iegādei, uzturēšanai, remontam un komunālo pakalpojumu apmaksai, norādīja prezidenta  kanceleja.