Latviešu Latvijā procentuāli kļūst vairāk, bet ne visi runā latviski. VIDEO
Procentuāli latviešu Latvijā kļūst vairāk, bet ne visi viņi ikdienā runā latviski. Piemēram, Daugavpilī tikai katrs otrais latvietis ģimenē lieto latviešu valodu. Vismazāk latviska ir Latgale un Kurzeme.
2000. gada tautas skaitīšana uzrādīja, ka 57,7% mūsu valsts iedzīvotāju ir latvieši, bet 2011. gada pavasarī latviešu kopskaits Latvijā bija jau 62,1%. Latviešu skaits pieaudzis arī par viskrieviskāko novadu uzskatītajā Latgalē – no 43% līdz 46%. Vislatviskākais novads ir Vidzeme, kur sevi par latviešiem uzskata 87% iedzīvotāju, tai seko Kurzeme ar 76% latviešu.
Tomēr ne jau dokumentos norādītā tautība nosaka nacionālās īpatnības, bet gan tas, kāda valoda tiek rīkota ģimenē un ikdienā. Situācija dažādos reģionos kardināli atšķiras, un gan Rīgā, gan lielākoties Latgalē latviski runā mazāk par pusi iedzīvotāju.
Piemēram, Daugavpilī sevi par latviešiem uzskata 20% iedzīvotāju, bet tikai katrs otrais no viņiem jeb tikai katrs desmitais daugavpilietis ikdienā lieto latviešu valodu. Rīgā ikdienā latviski runā 43% iedzīvotāju. Savukārt Liepājā un Ventspilī ikdienā latviešu valodā sarunājas mazliet vairāk par pusi pilsētnieku. Sīkāk par tautības un valodas problēmām skatieties LTV raidījuma „Panorāma” videosižetā.
