Kultūras ministre: ja vajag, esmu gatava doties komandējumā pat uz Mēnesi

Vai kultūras ministres amats ir izrādījies tāds, kā domājāt, piekrītot strādāt tajā? Vai bija arī kādi pārsteigumi?

Kultūras ministres amatā es nācu ar ļoti skaidru uzstādījumu, ka ministrs ir nozares stratēģis un finanšu vadītājs. Jāsaka, ka kultūras nozarē 2012.gads ir beidzies ļoti labi. Tika pieņemts Nacionālais attīstības plāns (NAP), kas kultūrai ir ļoti labvēlīgs, ar konkrētu finansējumu, ar daudzām jaunām, inovatīvām idejām, kādas līdz šim nav bijušas. Pirmo reizi ir izstrādāta Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) stratēģija 2012.-2015.gadam. Jau šogad ir būtiskas izmaiņas VKKF finansējuma sadalē, piemēram, tiek iedarbināta Nacionālās identitātes programma, Radošo industriju programma, Arhitektūras un dizaina eksporta programma. Mēs esam strādājuši pie tā, lai 1.aprīlī pabeigtu kultūrpolitikas dokumentu "Radošā Latvija", kas būs nozīmīgākais valsts politikas dokuments kultūras nozarē no 2014. līdz 2020.gadam. Dokuments nepieciešams, lai noteiktu prioritātes un attīstības virzienus kultūras jomā, uzsverot kultūras radošā potenciāla ieguldījumu indivīda, sabiedrības un valsts ilgtspējīgā izaugsmē.

Pārsteigumi man ir divās jomās. Viena no tām ir politiskā spēle. Mani kā vadītāju interesē rezultāts, nosprausto mērķu sasniegšana. Un es galīgi neesmu pieredzējusi un gatava iesaistīties politiskajā spēlē. Biznesa pasaulē cilvēki no sākuma izpēta, analizē un tad runā. Politikā ir otrādi - visi kaut ko runā, pēc tam nolemj, ka vajag izpētīt problēmu.

Stājoties kultūras ministres amatā, jūs strikti uzsvērāt, ka nepieņemsiet nekādus mītus, visu pārbaudīsiet. Kādus mītus kultūras nozarē esat atklājusi?

Pirmais bija ļoti skaists mīts par to, ka Dziesmu un deju svētku diriģentiem ir mazas algas. Jā, es piekrītu, ka kultūras nozarē kopumā algas ir mazas, un es darīšu visu, lai tās tiktu palielinātas. Mēs veicām pētījumu 119 pašvaldībās, kurās darbojas apmēram 3500 pašdarbības kolektīvu, un noskaidrojām, cik lielas ir to vadītāju algas. Man pārsteigums bija, ka algas ir ļoti dažādas. Dažās pašvaldībās koru diriģentu un deju kolektīvu vadītāju algas ir mazas, bet citās - ļoti labas. Viens no Kultūras ministrijas priekšlikumiem ir - valsts līdzfinansējumu Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanai ļaut izmantot pēc vajadzības. Pašvaldībās, kur diriģentam ir maza alga, valsts līdzfinansējums tiks izmantots algām, bet tajās pašvaldībās, kur algas māksliniecisko kolektīvu vadītājiem ir pietiekamas, līdzfinansējumu varēs izmantot tērpu vai mūzikas instrumentu iegādei. Valsts līdzfinansējums jāizmanto tam, kam tas visvairāk ir nepieciešams. Šo principu mēs nevarējām realizēt uz šiem Dziesmu un deju svētkiem, bet domāsim, kā to realizēt uz nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem.

Otrs mīts ir vienotā atalgojuma sistēma valstī. Varētu domāt, ka ministrijās viena līmeņa speciālisti saņem līdzīgu atalgojumu, bet tas tā nav. Es pagājušajā gadā veicu indikatīvu pētījumu, kurā secināju, ka Kultūras ministrija (KM) ir priekšpēdējā vietā pēc darbinieku algu apjoma. Šogad mēs šo pētījumu turpinām. Tā ir viena no manām šā gada prioritātēm - ar skaitļiem precīzi parādīt kultūras nozares vietu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā.

Pērn valdībai nācās Latvijas Nacionālajai operai (LNO) piešķirt papildu 650 000 latu, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra un Daugavpils teātra parādu segšanai tika piešķirti 302 825 lati, Dailes teātra finanšu stabilizēšanai - 138 348 lati. Kāpēc tika pieļauta kultūras iestāžu parādu rašanās?

Tie kultūras ministri, kas nebija finansisti, iepriekšējos gados pieļāva parādu uzkrāšanos kultūras iestādēs. Pēc mana pieprasījuma operā tika veikts audits, noskaidrots, cik līdzekļu tai vajag nākamajiem trim gadiem. Precizējām, kas LNO ir būtisks un vajadzīgs 2014.gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un 2015.gadam, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Nodzēsām visas krīzes "bedres". Tika inventarizēti arī visi teātri, lai noskaidrotu to parādus, kas bija krājušies no krīzes gadiem.

Vai mēs kultūras jomā neesam pārāk plaši atvēzējušies - Rīga grib būt Eiropas kultūras galvaspilsēta, grib rīkot Pasaules koru olimpiādi, bet naudas nav, daudzi kultūras objekti stāv neremontēti vai to celtniecība vēl nemaz nav sākta?

Jau šobrīd Eiropā un pasaulē runā par to, ka kultūra ir resurss attīstībai. Ir pētījumi, kas liecina, ka kultūras celtnes gan attīsta pilsētas, gan dod ekonomisku atdevi. Šajā ziņā ir trīs klasiski piemēri. Viens ir Tallina, kura ir precīzi izrēķinājusi, ka, būdama Eiropas kultūras galvaspilsēta, valsts un pašvaldības ieguldījumiem atdeve bija viens pret četri, transporta jomā - viens pret septiņpadsmit. Cēsu mākslas festivāls sešu gadu laikā ir būtiski ietekmējis šīs pilsētas izaugsmi. Kad es šogad biju ASV Pasaules koru olimpiādē, runāju ar ASV pilsētas Sinsinati mēru, viņš teica, ka līdz šim domājis, ka ienākumus pilsētai dod tikai tajā esošie beisbola un futbola laukumi, bet arī koru olimpiāde nodrošinājusi atdevi ieguldījumiem viens pret četri.

Mūsu uzdevums ir pēc iespējas vairāk nopelnīt uz gaidāmajiem kultūras pasākumiem - piesaistīt tūristus, attīstīt viesnīcas, restorānus, transporta uzņēmumus, suvenīru ražošanu, radošās industrijas. Tas ir iemesls, kāpēc es ļoti rūpīgi strādāju pie Pasaules koru olimpiādes "pārdošanas". Mēs jau, būdami ASV, uzrunājām daudzus korus, kas pauda gatavību braukt uz Latviju un piedalīties Pasaules koru olimpiādē. Novembrī es biju Ķīnā, Āzijas koru olimpiādē, kur aicināju apmeklēt Rīgu 2014.gada pasākumu laikā, runāju ar daudzu koru direktoriem, kuri arī pauda gatavību braukt uz Rīgu. Sagaidāms, ka 2014.gadā Rīga uzņems ap 25 000 dziedātāju no 90 dažādu valstu koriem no visas pasaules. Domāju, ka mums izdosies pārspēt līdzšinējo Pasaules koru olimpiāžu dalībnieku skaita rekordu un piesaistīt tūristus, kas atbrauks patērēt kultūru, un ekonomika gūs jaunu attīstības impulsu.

Lai šos mērķus sasniegtu, Latvijas kultūrā ir nepieciešama izcilība. Vai jūs aizvien uzskatāt, ka LNO direktors Andrejs Žagars ir jānomaina, un vai līdz ar viņu neaizies arī sasniegtais augstais operas līmenis?

Tas ir mīts, ka es gribu nomainīt operas vadītāju Žagaru. Operā ir jābūt kārtībai. Mans uzskats ir, ka tik lielu uzņēmumu ir jāvada atbildīgi. To vislabāk varēs veikt valde triju cilvēku sastāvā. Likumā būs noteikti vairāki kritēriji, kuriem jāatbilst valdes loceklim. Tā kā šobrīd likuma grozījumi ir pieņemti tikai 2.lasījumā, negribētos sniegt detalizētu prasību aprakstu, jo galīgajā lasījumā deputāti to vēl var mainīt.

Tikko LNO likuma grozījumi Saeimā tiks pieņemti trešajā lasījumā, izsludināsim konkursu uz trīs LNO valdes locekļu amatiem. Ja Žagars vēlēsies pieteikties konkursam, viņa kandidatūra tiks izskatīta. Iesniegt vai neiesniegt savu kandidatūru konkursam - tā ir katra cilvēka brīva izvēle. Ir jābeidz spēlēt bērnudārzu, neviens ministram nav jāved aiz rokas. Ja Žagars vēlas nākamajos trijos gados sasniegt apstiprināto LNO attīstības scenāriju, viņam ir doti visi priekšnoteikumi - opera ir sakārtota, operai ir nauda, stratēģija un labvēlīgs fons, lai sasniegtu rezultātus.

Sakiet, vai Eiropas labākos operteātrus arī vada "triumvirāts", nevis viens pats direktors?

Situācija Eiropas operteātros ir ļoti dažāda. Iespējams, mēs ar jauno LNO pārvaldes modeli esam kaut kur pirmrindnieki. Pati opera jau sen bija domājusi par trim valdes locekļiem, tas nav mans uzspiests modelis, pie tā mēs nonācām sarunu rezultātā. Es esmu pārliecināta, ka tas ir labākais scenārijs. Re, arī Latvijas Televīzija atzina, ka trīs valdes locekļi ir labs pārvaldes modelis.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) pēdējos gados bija izcils un acīmredzami progresējošs kolektīvs. Vai pēc tā mākslinieciskā vadītāja Karela Marka Šišona aiziešanas izdosies noturēt orķestra augsto māksliniecisko līmeni?

Tāpat kā par Žagaru es teikšu arī par Šišonu - tā ir viņa brīva izvēle. Šišons pats pieņēma neviena neietekmētu lēmumu - aiziet no LNSO vadības. Acīmredzot Šišons nespēja savienot visus savus daudzos pienākumus Eiropas orķestros, ko apliecina arī viņa neierašanās uz sezonas atklāšanas koncertu. Es šo Šišona lēmumu neesmu nekādi ietekmējusi, tikai pieņēmusi zināšanai. Ministram vispār nav nekādas saiknes ar orķestru diriģentiem. Ne tikai ar LNSO, bet arī ar Liepājas Simfoniskā orķestra, LNO orķestra un "Sinfonietta Rīga" diriģentu. Ikdienas komunikācija ministrijai un tās vadībai notiek ar orķestra direktoru.

Kas ar LNSO notiks tālāk?

Mēs esam runājuši ar LNSO vadību un vienojušies, ka orķestris sagatavos savu stratēģisko redzējumu. Pagājušajā gadā viņi jau bija sākuši tā veidošanu. Skatīsimies, kurš no diriģentiem atbildīs šim stratēģiskajam redzējumam. LNSO tāpat kā Operai būs daudz darba gan 2014.gadā, gan 2015.gadā. Iesim soli pa solim. Šišona aiziešanas sakarā es nekādu apdraudējumu orķestrim neredzu.

Es uzskatu, ka kultūras ministrei LNSO galvenā diriģenta izvēles procesā nekādā gadījumā nav jāiejaucas. Mums ir izcili mākslinieki. Ja LNSO savā attīstības redzējumā lems, ka par tā māksliniecisko vadītāju varētu kļūt kāds no latviešu diriģentiem, es atbalstīšu viņu lēmumu.

Gan konfliktā ar LNO direktoru Žagaru, gan ar LNSO galveno diriģentu Šišonu, manuprāt, negatīva katalizatora lomu nospēlēja jūsu partijas biedrs, bijušais trompetists, tagad no malas pieaicinātais arodbiedrības līderis Aldis Grunde. Vai tā bija apzināta Nacionālās apvienības palīdzība savai kultūras ministrei?

Es ar Grundes kungu tikos, kad man bija diskusijas ar LNO piecām arodbiedrībām. Es nevairos runāt ar arodbiedrībām. Sarunas ar LNO arodbiedrībām bija ļoti konstruktīvas arī, veidojot grozījumus LNO likumā. Arodbiedrībām bija ļoti daudz priekšlikumu, ko iestrādāt likumprojektā. Dažos jautājumos mūsu domas bija vienādas, dažos - atšķirīgas.

Es nevaru atbildēt par visām Grundes darbībām, tai skaitā par viņa organizēto alternatīvo LNSO mūziķu aptauju, kuras rezultāti aizkaitināja diriģentu Šišonu. Esmu tikusies ar Grundi Kultūras ministrijā kādas piecas reizes, kad runāju ar arodbiedrību vadītājiem. Šādas tikšanās ir notikušas tāpēc, ka tās iniciēja patri arodbiedrība. Es neatsaku tikšanos un izrunāju ar viņiem visus grūtos un sāpīgos jautājumus.

Ar Grundi runājāt piecas reizes, ar Šišonu - 15 minūtes koncerta starpbrīdī?

Šišona pārmetumi KM ir ļoti "mākslinieciski". Mēs pārbaudījām un secinājām, ka neviena ministrei adresēta vēstule no LNSO galvenā diriģenta nav saņemta. Šišons ir parakstījis tikai orķestra mūziķu kopējo vēstuli ar lūgumu palielināt LNSO finansējumu, kad es stājos amatā. Uz to mēs esam atbildējuši un panākuši, ka pērn LNSO saņēma papildu 125 000 latu mūzikas instrumentu iegādei un krēslu remontam. Visas pārējās vēstules ir saņemtas no LNSO valdes locekles Ilzes Paideres-Staķes.

Jūs diezgan dramatiski nomainījāt savus padomniekus, biroja vadītāju, padomnieku preses jautājumos - pat divreiz. Vai tā bija vēlme iztīrīt KM no visiem "oranžajiem"?

Vai jūs domājat, ka Sarmīte Ēlerte ir "oranža"? Konflikta būtība ar padomniekiem, bijušajiem kultūras ministriem Sarmīti Ēlerti (V) un Intu Dālderi (V), bija par VKKF finansējuma modeli. Kad mēs sākām darbu pie 2013.gada valsts budžeta projekta, es ļoti pragmatiski vērtēju, uz kādiem līdzekļiem kultūras nozare var cerēt, kādi mērķi ir sasniedzami. Man ar padomniekiem par to izveidojās atšķirīgi viedokļi. Ēlertei un Dālderim bija pārliecība, ka ir jāatjauno VKKF finansēšana no akcīzes nodokļa, kaut arī viņu pašu "Vienotības" premjers un finanšu ministrs teica, ka patlaban tas nav iespējams. Es uzskatīju, ka vispirms ir jāizveido VKKF stratēģija, jāsaprot, kādu finansējumu no valsts budžeta VKKF var iegūt. Viens no lielākajiem finansējuma pieaugumiem 1,5 miljonu latu apmērā šogad ir tieši VKKF, fonda kopējais finansējums šogad ir 4,2 miljoni latu, bet mūsu mērķis ir sasniegt sešu miljonu latu finansējumu.

Šo domāšanas atšķirību dēļ es izteicu neuzticību saviem padomniekiem Ēlertei un Dālderim, uzskatu, ka mēs nevaram kopā strādāt, ja mums nav vienota viedokļa par to, kā notiek attīstība. Ja nevar sastrādāties, lai sasniegtu mērķi, darbinieki ir jāmaina.

Vai ir zināms, cik izmaksās Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka kopā ar infrastruktūras objektiem un pārcelšanos?

Visas "Gaismas pils" izmaksas no pirmās projektēšanas dienas ir 200 miljoni latu. Ja skatāmies tikai būvniecības līgumu, tad celtniecības izmaksas ir 126 miljoni latu. LNB jaunās ēkas būvniecība tika sākta kultūras ministres Helēnas Demakovas laikā, mans uzdevums ir šo būvi šogad līdz gada beigām godam pabeigt. Celtniecības process iet uz priekšu. Patlaban jaunā "Gaismas pils" ir uzbūvēta par 90%. Būvniecības procesā ir ietaupīti aptuveni trīs miljoni latu.

No sešām LNB pašreizējām ēkām, kuru ekspluatācija izmaksā apmēram četrus miljonus latu gadā, grāmatas un darbinieki pārcelsies uz jauno "Gaismas pili". Pats galvenais patlaban ir turpināt strādāt pie LNB attīstības koncepcijas. Faktiski koncepcija jau ir skaidra, jāprecizē tikai atsevišķi cipari, kas saistīti ar uzturēšanas izmaksām.

Vai arī šogad plānojat kādu tālu komandējumu?

Šovasar gatavojos apciemot Sibīrijas latviešus. Mana vizīte pie Krievijas latviešiem varētu notikt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra viesizrāžu laikā Omskā un Krasnojarskā, kas plānotas jūlija beigās.

No 7.februāra līdz 10.februārim Latvijas Nacionālā opera (LNO) jau trešo reizi dosies viesizrādēs uz Maskavu, lai Lielajā teātrī četrus vakarus pēc kārtas izrādītu Andreja Žagara iestudētās operas - Pētera Čaikovska"Jevgeņijs Oņegins" un Gaetāno Doniceti "Lucia di Lammermoor". Viesizrāžu atklāšanā būšu klāt arī es kā kultūras ministre. Uz Maskavu dosies arī plaša Latvijas uzņēmēju delegācija kopā ar saviem sadarbības partneriem.

Vizītes laikā tiks arī parakstīts jauns sadarbības līgums starp Latvijas Kultūras ministriju un Krievijas Kultūras ministriju. Tikšos arī ar latviešu diasporas pārstāvjiem Maskavā. Tāpat plānoju tikties ar Latvijas vēstnieku Krievijā, lai pārrunātu iespējamo vizīti pie Sibīrijas latviešu diasporas.

Jāsaprot, ka komandējumi ietilpst ministra darba pienākumos un ikviens kultūras ministra komandējums ir investīcija kultūrā. Ja tas būs nepieciešams, es kā kultūras ministre esmu gatava doties komandējumā pat uz Mēnesi.

LETA, Foto: Ieva Čīka/LETA