Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 26. un 27. janvārī

Mūzikas cienītāji aicināti arī uzspēlēt operu „Mazais skursteņslauķis”. Tiem, kam prāts nesās uz iztrakošanos vai dažādiem trikiem, jādodas uz festivālu „Zelta Kārlis” Rīgas Cirkā vai uz Sniega un ledus svētkiem Vecmīlgrāvī. Kā vienmēr daudz interesanta arī Rīgas izstāžu zāļu apmeklētājiem. Varam vēl paspēt aiziet uz Nacionālā mākslas muzeja galveno ēku pirms tās lielās rekonstrukcijas, lai pēc gadiem saviem bērnu bērniem varētu stāstīt: „Mūsu laikā gan šajā muzejā bija tā un tā… nu gluži citādāk nekā tagad.”

1. Muzikālā banka Ventspilī

Latvijas Radio 2 rok un popdziesmu aptaujas „Muzikālā banka” apbalvošanas ceremonija ik gadu ir viens no krāšņākajiem un gaidītākajiem notikumiem mūzikas pasaulē. Pagājušajā nedēļā noslēdzās lielais finālbalsojums, kurā tika noskaidrotas aizvadītā gada vērtīgākās dziesmas, un nu ir laiks apbalvošanas ceremonijai, kas jau tradicionāli notiks olimpiskajā centrā „Ventspils” - šogad sestdien, 26.janvārī, pulksten 19.00.

Par dalību apbalvošanas ceremonijā Ventspilī un gada populārākās dziesmas titulu cīnās Intars Busulis, Aija Andrejeva, „Prāta Vētra”, Bermudu divstūris”, Lauris Reiniks, Rasell & Sabīne Berezina, DJ Dween un Nikolajs Puzikovs, „Labvēlīgais tips”, „PeR” un „Lady’s Sweet”, Dons, Liene Candy, „Borowa MC”, Jenny May, Roberto, „Astro’n’out”, „Tumsa”, Roberts Pētersons, Gacho, Antra Stafecka, Fēlikss Ķiģelis, Mārtiņš Ruskis, „Otra puse” un „4Vēji”.

Vērtīgāko dziesmu noteiks klausītāji (50%) un īpaša „Muzikālās bankas” ekspertu padome (50%). Arī šogad ekspertu padomē iesaistījušies profesionāli, ar aptaujas fināldziesmām nesaistīti mūziķi, kuri ar īpašiem priekšnesumiem kuplinās arī „Muzikālās bankas” apbalvošanas ceremoniju. Šogad ekspertu padomē darbojas komponisti Raimonds Tiguls un Kristaps Krievkalns, kordiriģents Ints Teterovskis, dziedātāji Marts Kristians Kalniņš, Jānis Stībelis, Guntis Veits un citi.

Pulksten 14.00 visi par ievērojami lētāku biļešu cenu var apmeklēt „Muzikālās bankas” ģenerālmēģinājumu. Biļešu cena uz noslēguma ceremoniju: Ls 5 – 10; uz ģenerālmēģinājumu: Ls 3 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.muzikalabanka.lv.

2. Čigānzēnam Dzintaram Čīčam – 20!

Kādreiz mazais Dzintars Čīča, kurš pirms desmit gadiem mūs pārsteidza ar savu uzstāšanos, nu ir izaudzis par raženu puisi. Mazais čigānzēns, kurš nu ir muskuļots puisis, kurš ne tikai trenējas boksā, bet arī turpina dziedāt kopā ar savu brālēnu Kasparu Antesu, pirmdien, 28. janvārī svinēs savu 20. dzimšanas dienu.

Dienu pirms savas jubilejas – svētdien, 27. janvārī, pulksten 16.00 un 19.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē Dzintars Čīča savus klausītājus ielūdz uz svētku koncertprogrammu „Man beidzot 20”.

Dzintars Čīča saka: „Beidzot esmu ticis pāri tam padsmitgadnieka skaitlim! Es gan par to tikai pasmejos, bet ir jau mazs prieks par tik apaļu ciparu. Starp citu, 10 no šiem 20 gadiem diendienā esmu pavadījis mūzikā kopā ar saviem klausītājiem, kuriem saku lielu paldies!”.

Dzimšanas dienas koncertprogrammā mākslinieks iecerējis pārsteigt ar sarežģītākiem vokālajiem skaņdarbiem, kuru autori ir Emīls Dārziņš, Ivars Vīgners. Elga Īgenberga un Raimonds Pauls. Dziedātājs izpildīs arī bērnībā dziedāto „Mežrozīti”, „O sole mio”, savus jaunākos hītus un čigānu romances. Kopā ar solistu Rīgas Latviešu biedrības pie flīģeļa muzicēs talantīgais estrādes pianists Anatolijs Livča.

Biļešu cena: Ls 5 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.rlb.lv.

Dzintars Čīča izpilda 2003. gada bērnu Eirovīzijas dziesmu „Tu esi vasarā”

3. Zelta Kārlis Rīgas cirkā

Jau trešo reizi Rīgas Cirka vēsturiskajā manēžā notiks starptautiskais cirka mākslas festivāls „Zelta Kārlis”, kurā par festivāla godalgām un skatītāju simpātijām cīnīsies mākslinieki no Latvijas, Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Igaunijas, Lietuvas, Šveices, Vācijas, Francijas un Zviedrijas. Skatītājiem būs iespēja baudīt dažādu valstu profesionālo cirka mākslinieku oriģinālos un aizraujošos cirka priekšnesumus.

Konkursantu izpildījumu vērtēs profesionāla starptautiska žūrija, kuras sastāvā būs prominentas personas cirka mākslas un kultūras jomā, taču galvenie mākslinieku vērtētāji būs skatītāji. Balsojot par savu iemīļoto priekšnesumu,  skatītāji palīdzēs noskaidrot, kurš mākslinieks ir Rīgas Cirka skatītāju favorīts un noslēguma izrādē saņems nozīmīgo „Skatītāju simpātiju” balvu.

Sestdien, 26. janvārī, pulksten 13.00 būs vērojuma „Zelta Kārļa” konkursa A programma, bet pulksten 16.00 – B programma Savukārt svētdien, 27. janvārī, pulksten 16.00 notiks Galā izrāde un apbalvošanas ceremonija.

Biļešu cena: Ls 1 -12 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.cirks.lv .

4. Mazais skursteņslauķis lielajā operā

Latvijas Nacionālajā operā sadarbībā ar Rīgas Doma skolu tapusi izrāde mazākajiem skatītājiem – „Spēlēsim operu „Mazais skursteņslauķis”!”. Tā pirmizrādes piedzīvo šajā nedēļas nogalē. Nacionālajā operā šo iestudējumu varēs redzēt sestdien, 26. janvārī, pulksten 12.00 un 18.00. Izrāde, kura tapusi, atzīmējot britu komponista Bendžamina Britena simto jubileju, skatītājiem sniegs iespēju ne tikai dzīvot līdzi aizraujošajam stāstam, bet arī pašiem iesaistīties notikumos gan izrādes laikā, gan starpbrīdī.

Operas iestudējums stāsta par mazo Semu, kuram ir tikai astoņi gadi, taču, nabadzības spiestam, jāsāk darba gaitas. Viņam jāberž dūmvadi un skursteņi bagāto ļaužu mājās. Grūts, bīstams un veselībai ļoti kaitīgs darbs! Un, ja vēl priekšnieks izturas tik nejauki kā Melnais Bobs un viņa dēls Klems...

Tomēr senais stāsts, iedzīvināts operā, nebūt nav drūms un nomācošs. Izrādes varoņiem nepiemīt burvju vara vai kādas īpašas spējas – tie ir parasti bērni, kas atbalsta viens otru. Šī ir neparasta izrāde, jo tajā ir ne vien aizraujošs stāsts un lieliskas melodijas, bet tiek arī parādīta operas tapšana, darbībā iesaistot publiku. Turklāt galvenās lomas izpilda bērni.

Iestudējuma pirmā daļa ļauj ielūkoties operas iestudēšanas aizkulisēs, bet otrā daļa stāsta par mazo skursteņslauķa mācekli Semu, kuram jācieš no meistara Melnā Boba un viņa nerātnā dēla Klema pārdarījumiem.

Par jauniestudējuma vizuālo simbolu kļuvusi poga, atgādinot populāro ticējumu, ka pieskaršanās skursteņslauķa apģērba pogām nesot lielu veiksmi. Tāpēc iestudējuma veidotāji lielos un mazos skatītājus aicina, dodoties uz izrādi, līdzi paņemt kādu prāvāku pogu, tādējādi palīdzot izglābt skurstenī iesprūdušo mazo Semu.

Biļešu cena: Ls 3 – 18 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.opera.lv .

Operā – „Mazais skursteņslauķis” (LTV „Panorāma”)

5. Andris Ābelīte un Sonora Vaice Siguldā

Siguldas koncertzēlē „Baltais flīģelis” sestdien, 26. janvārī, pulksten 18.00 romantiskā koncertprogrammā „Tu mana svētā, grēcīgā” būs vienojies  dziedātājs, trompetists, bijušais grupas „Labvēlīgais tips” dalībnieks Andris Ābelīte un operas soliste, soprāns Sonora Vaice.

Viena no spožākajām operas solistēm Sonora Vaice, kuras radošajā biogrāfijā ir ierakstītas nopietnas lomas operās „Cosi fan Tutte”, „Burvju flauta”, „Traviata”, „Seviljas bārddzinis”, „Orfejs un Eiridīke”, „Bohēma” un „Alčīna”, nebūt nebaidās piedalīties  visdažādākajos mūzikas projektos. Šoreiz izveidojot duetu ar Andri Ābelīti, kurš ir pieredzējis mūziķis gan klasiskajā žanrā, gan popmūzikā. Andris Ābelīte ir ilggadējs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra solists, trompetists, bijis grupas „Labvēlīgais Tips” dalībnieks, un kopā ar grupu „Bonaparti.lv” pārstāvējis Latviju Eirovīzijā.

Andra Ābelītes komponētā dziesma ,,Tu mana svētā, grēcīgā” ieguvusi lielu klausītāju mīlestību un tieši tāpēc ir izvēlēta par šīs programmas tituldziesmu. „Tu mana svētā, grēcīgā” raksturo programmu kopumā, kuras noskaņa ir mīlestības, kaislības un prieka pilna. Klausītāji to programmā sadzirdēs Raimonda Paula, Andra Ābelītes komponētajās dziesmās, pasaules hitos, kā Leonarda Koena ,,Hallehluja” vai Billija Prestona „You are so beautiful”. Skanēs arī „Questa Notte” no „Bonaparti.lv” repertuāra.

Andris Ābelīte koncertprogrammā liks skanēt arī trompetei, kura uz Latvijas koncertu skatuvēm skan ne tik bieži. Mūziķis iepriecinās klausītājus ar savu trompetes spēli, atskaņojot populārās franču komponista Žorža Bizē operas „Karmena” tēmas un klasisko komponistu skaistākās melodijas.

Biļešu cena: Ls 3 - 6 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.baltaisfligelis.lv .

6. Sniega un ledus svētki Vecmīlgrāvī

Svētdien, 27. janvārī, Vecmīlgrāvja attīstības biedrība un Rīgas brīvosta aicina visus Vecmīlgrāvja iedzīvotājus, kā arī rīdziniekus un galvaspilsētas viesus uz pirmajiem Sniega un ledus svētkiem. Ziemas vidus Vecmīlgrāvī tiks atzīmēts ar dejām sniegā, dziesmām, ledus skulptūru veidošanu un dažādām sportiskām aktivitātēm.

Rīgas 31. vidusskolas stadionā (Skuju ielā 11) jau no pulksten 11.00 vecāki, vecvecāki un bērni varēs piedalīties atraktīvos pasākumus, kā arī baudīt dažādu mākslinieku uzstāšanos. Visas dienas garumā uz skatuves ne vienu reizi vien kāps perkusijas žanra meistari, grupa „Pulse Effect”, kuri rādīs priekšnesumus, izmantojot ne muzikālus priekšmetus, tāpat visus priecēs arī Ilze Purmaliete un viņas jaunās zvaigznes, Ivo Grīsniņš - Grīslis ar grupu, kā arī kājas palīdzēs izlocīt un jaunus deju soļus iemācīties studijas „Smilga” dejotāji. Par asākām izjūtām parūpēsies snovborda triku meistari „Wazza”, kas rādīs paraugdemonstrējumus pie un uz kalna.

Mazākie svētku dalībnieki varēs izvizināties ar ponijiem vai visa ģimene izbraukt zirga vilktās kamanās. Tāpat pasākuma laikā norisināsies vairākas sacensības, kurās piedalīties varēs gan mazi, gan lieli. Svētku dalībnieki varēs izmēģināt savus spēkus arī sacenšoties burkānu mešanā tālumā, ragaviņu vilkšanā, mešanā pa mērķi ar kaķeni, apslēptās mantas meklēšanā, šļūkšanā ar kameru un citās netradicionālās aktivitātes.

Bērnus rotaļās vedīs dažādi pasaku tēli - Zaķītis, Tīģerītis un Vinnijs Pūks.  Kopā ar viņiem jaunākie svētku dalībnieki varēs cīnīties sniega kaujā, sacensties sniegavīru celšanā, minēt mīklas un dziedāt dziesmas. Vinnijs Pūks ar draisko draugu Tīģerīti bērnus aicinās arī uz pasaku spēli „Cirks”, bet Zaķītis – palaidnis – metīs izaicinājumu skriešanā, kūleņošanā un lēkšanā.

Taču galvenais darbs, kas būs jāpaveic visiem svētku dalībniekiem kopīgi, būs lielās ledus skulptūras – kuģa – veidošana.

7. Rīgas izstāžu ceļvedis: Vilnis Zābers, funkcionālas kumodes laikmetīgā neļaušanās un vārdi

* Rātslaukuma pazemes izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa” līdz 31. martam ir apskatāma izstāde „Wilnis 2x. Vilnis Zābers (1963-1994)” – mākslinieka Viļņa Zābera darbu retrospekcija, kurā tiks parādīta gan mākslinieka izcilība, gan laikmeta lūstošo paradigmu atspulgs. Vilnis Zābers ir harizmātisks latviešu mākslinieks.

Viņa māksla un dzīves māksla, kam bieži bija performances raksturs, savulaik izpelnījusies plašu ievērību. 1980. gadu nogalē, kad mākslā ienāca Vilnis Zābers, notika aktīva sociālisma ideoloģijas demontāža, un māksla bija tā teritorija, kas to spilgti atspoguļoja. Retrospekciju veido darbi no muzeju krājumiem un privātkolekcijām, ir apskatāmas pēc fotogrāfijām un autora skicēm rekonstruētas instalācijas, kā arī videomateriāli par mākslinieku. Sīkāk internetā: www.makslastelpa.lv .

* Laikmetīgās mākslas centrā „kim?” (Rīgas Centrāltirgus spīķeros, Maskavas ielā 12/1) ir atklātas divas jaunas izstādes – Ērika Apaļā personālizstāde „Vārdi” un grupas izstāde „Neļaušanās”.

Izstāde „Neļaušanās” ir kā atbilde, kas tiek sniegta tad, kad nav vēlēšanās atbildēt. Tajā tiek eksponētas piecas darbu kopas Margrietas Dreiblates, Ivara Grāvleja, Ernesta Kļaviņa, Gritas Hahmeisteres un trio – Maijas Kurševas, Lilitas Bauģes, Velgas Vītolas - izpildījumā. Mākslinieki, kuru darbi nesaprotamā satura vai neestētiskās formas dēļ mēdz aizskart skatītāju labās jūtas, eksponēti aprobētās formās, ļauj ilustrēt nepakļaušanās un normalizēšanas dialektiku jeb spriegumu, kas nepieciešami rodas starp noraidošu reakciju raisošu mākslas darbu un institucionalizētu izstāžu vidi. Tomēr ir cerība, ka „Neļaušanās” iezīmēs arī to uztveres teritoriju, kuras ietvaros mākslinieku dažādie jutīguma reģistri varētu turpināt eksistēt un tikt uztverti bez afektu pastarpinājuma.

Runājot par Ērikas Apaļā izstādi „Vārdi”, jāuzsver, ka šis gads „kim?” iezīmēsies ar īpašu personālizstāžu sēriju, vēstot par Latvijas kultūrvidē mazāk ievērotu, starptautiski strādājošu autoru izstāžu iecerēm. Šī sērija aizsākta ar Ērika Apaļā personālizstādi „Vārdi”.

* Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Vecrīgā) ir atklāta Jāņa Straupes mēbeļu dizaina izstādes „Funkcionālais neprāts”. Ekspozīcijā aplūkojami vairāki Jāņa Straupes darbi – funkcionālas dizaina mēbeles, kuru izveide bija profesionāls izaicinājums, kas vainagojies ar neviltotu lepnumu par rezultātu.

Kumodes ir praktiski pielietojamas, tehniski sarežģītas, bet formā tīras mēbeles ar taisnām, ģeometriski precīzām un asām līnijām, bez lieka poētisma, cakām un kruzuļiem. Tā ir spēle ar formu, kam priekšnosacījums ir funkcionalitāte. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Ja vēl neesat paspējuši apskatīt Latvijas Nacionālā muzeja galvenajā ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā 10a, Rīgā, izstādi „Ģederts Eliass (1887–1975). Gleznas”, tad tagad tas ir visīstākais laiks to izdarīt. Izstādi, kā arī muzeja ekspozīciju varēsiet apskatīt tikai līdz 11. februārim, jo tad muzejs tiks slēgts uz lielo rekonstrukciju, kas ilgs pāris gadus.

Muzeju un tā ekspozīciju pašreizējā veidolā būs iespējams skatīties tikai vēl divas nedēļas. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

Elmārs Barkāns/Foto: Ieva Čīka/LETA, publicitātes foto, Juris Zariņš, Rojs Maizītis, Aigars Hibneris, Georgs Viljams Hibneris