Bezpajumtnieki un dzērāji tracina sabiedriskā transporta pasažierus
Galvaspilsētas tramvajos, trolejbusos un autobusos bieži vien gluži vai uz dzīvi ir iekortelējušies bezpajumtnieki un ubagi, kuri vizinās siltumā un komfortā šurpu turpu – no viena galapunkta līdz otram. Kasjauns.lv interesējās, vai pasažieriem no šiem ļaudīm, kuri arī nemaksā par braucienu, varētu būt kāds glābiņš.
Kasjauns.lv lasītāja Valentīna redakcijai atsūtījusi vēstuli, kurā teikts: „Rīgas sabiedriskajā transportā, sevišķi tramvajos, ziemas periodā visu laiku vizinās bomži. Ik reizi, kad pieturā pienāk tramvaja sastāvs, esmu spiesta ātri pārlaist acis publikai un zibenīgi saprast, kurā no abiem vagoniem kāpt cerībā, ka tajā smaka būs mazāka vai nebūs vispār. Dienās, kad ir sals, nav bijusi ne reize, kad vagonā negulētu vismaz viens noskretis, apčurājies un aizmidzis bezpajumtnieks! Smaka, ko viņi rada, ir neciešama. Turklāt jau pasen tramvaja sēdekļi vairs nav no plastmasas - tie ir apvilkti ar mīkstu audumu. Tas rada bažas, ka cilvēks ar savu tīro mēteli nezinot var apsēsties vietā, kur tikko sēdējis bezpajumtnieks.
Šie dzīves apdalītie cilvēki, šķiet, transportā pat dzīvo. Ne reizi vien, iekāpjot tajā, dzirdu cilvēkus sakām „Jau atkal... Nav ne dienas, kad 2. maršruta tramvajā būtu tīrs gaiss.” Vai tiešām transportu galapunktos neviens nekad neapskata sastāvu? Ja reiz tas bomzītis aizmidzis riņķo apli pēc apļa, varbūt vajadzētu kādam galapunktos iekāpt vagonā un novērtēt situāciju? Tagad, kad puteņu laikā cilvēki aicināti izmantot sabiedrisko transportu un mašīnas atstāt mājās, es nebūšu tā, kas autovadītājiem teiks: „Brauciet, tas ir ātri un ērti, un pat par velti”. Jo nav ērti! Tu nekad nezini, vai un cik smakojošs būs vagons, jo liekas, ka neviens nepieskata un nenovērš bezpajumtnieku vizināšanos.”
„Rīgas satiksmes” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča Kasjauns.lv skaidroja, ka ir četras iespējas, kā bezpajumtnieku vai alkoholiķi dabūt ārā no sabiedriskā transporta:
* Gadījumā, ja sabiedriskajā transportā ir bezpajumtnieks, pasažieri var vērsties pie vadītāja un par to ziņot. Vadītājs sazinās ar centrāldispečeri un tiek izsaukts apsardzes dienests.
* Gadījumā, ja vadītājs pats pamana, ka transporta līdzekļa salonā ir bezpajumtnieks, viņš sazinās ar dispečeriem un tiek izsaukta apsardze.
* Gadījumā, ja sabiedriskajā transportā iekāpj kontrolieri un konstatē, ka bezpajumtniekam ir biļete, bet tas traucē pārējiem pasažieriem, kontrolieri aicina to izkāpt. Gadījumā, ja bezpajumtnieks nepakļaujas aicinājumam, tiek izsaukta policija vai apsardze. Saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 165, „Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu” pasažierim aizliegts braukt smērējošā vai smakojošā apģērbā, smērēt salonu vai lietot pārtikas vai ķīmiskās preces, kas var nosmērēt salonu vai citu pasažieru apģērbu, braukt alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, ja pasažieris izturas rupji vai agresīvi, kā arī lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās, toksiskās vai citas apreibinošās vielas, kā arī ar savu rīcību traucēt citus pasažierus vai vadītāju.
Tādējādi balstoties uz šiem noteikumiem vadītājam vai kontrolierim ir tiesības neuzņemt sabiedriskajā transportlīdzeklī, izsēdināt no tā vai arī nodot policijai pasažieri, kas pārkāpj šos saistošos noteikumus vai neievēro sabiedrisko kārtību.
* Bezpajumtnieks tiek izsēdināts arī gadījumā, ja iekāpj kontrole un konstatē, ka viņam nav biļetes.
Tie ir formālie noteikumi, bet vai tie tiek pielietoti praksē? Bartaševica teica, ka aukstajā laikā, ziemā, apsardzes dienests apmēram 10 reižu dienā izbrauc pēc vadītāja izsaukuma, lai no transportlīdzekļa izsēdinātu kādu bezpajumtnieku vai alkoholiķi. Savukārt vasaras siltajos mēnešos šādu gadījumu ir mazāk – aptuveni četri dienā.
Tā nu iznāk, ka viss ir atkarīgs no vadītāja – pamana vai nepamana viņš bomzi salonā un vai izsauc apsardzes dienestu, lai tas palīdz no viņa atbrīvoties.
