Izstrādās programmu par nepieciešamību nodrošināt ar mājokļiem jaunās ģimenes

Apakškomisija aicināja Ekonomikas ministriju (EM) un Finanšu ministriju (FM) sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju (LKA) izstrādāt iespējamos programmas darbības virzienus.

Iepriekš Nacionālā apvienība (NA) nāca klajā ar priekšlikumu realizēt jauno ģimeņu atbalsta programmu sadarbībā ar komercbankām, nodrošinot pirmo iemaksu mājokļa iegādei nepieciešamā hipotekārā kredīta saņemšanai. Pēc apvienības aplēsēm, gadā tam būtu nepieciešami 2,5 miljoni latu.

Tomēr komisijas sēdē šai NA idejai netrūka kritiķu. Finanšu ministrijas pārstāve Aija Zitcere diskusijās norādīja, ka pirmā iemaksa, kas nepieciešama hipotekārā kredīta saņemšanai, pierāda konkrētā iedzīvotāja spēju uzņemties parādsaistību pildīšanu un spēju sakrāt nepieciešamos līdzekļus.

Viņa arī atzina, ka vēl aizvien ir daudz tādu cilvēku, kuri savulaik pirkuši mājokļus kredītā, bet tagad nav spējīgi nomaksāt ikmēneša maksājumus.

Zitceres teiktajam pievienojās arī LKA padomnieks Kazimirs Šļakota, kurš sacīja, ka, neskatoties uz jau īstenotajiem banku piesardzīgajiem kreditēšanas pasākumiem, joprojām ir daudz kredītņēmēju, kuri nespēj pildīt savas saistības pret banku. Viņš gan atzina, ka hipotekārā kredīta pirmās iemaksas nepieciešamība ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem mājokļa iegādei. Ģimenei ar vidējiem ienākumiem ir nepieciešami vismaz 11 gadi, lai sakrātu pirmo iemaksu divu istabu dzīvokļa iegādei nepieciešamās kredīta summas saņemšanai.

Diskutējot par jauno cilvēku nespēju pildīt uzņemtās kredītsaistības, Reformu partijas pārstāve Daina Kazāka gan minēja, ka daļa atbildības jāuzņemas ne vien vieglprātīgajiem kretīdņēmējiem, bet arī banku sektoram, kas savulaik nodrošināja viegli pieejamus kredītus.

Kazākas teiktajam pievienojās arī NA deputāts Jānis Dombrava, kurš norādīja, ka būtiskus sarežģījumus radījuši arī īpašumu vērtētāji, pārdodamajam objektam piešķirot pārāk lielu vērtību. "Kā viņi Purvciema dzīvokli var novērtēt par tādu astronomisku cenu un pēc tam brīnīties, ka īpašuma cena krītas teju uz pusi?" retoriski vaicāja Dobrava un piebilda, ka īpašuma vērtētājiem nevajadzēja vērtēt pēc aktuālās tirgus situācijas, bet gan noteikt to ilgtermiņā.

Savukārt Saeimas deputāte Inguna Rībena ("Vienotība") pavēstīja, ka pirms runāt par iespējamo atbalstu jauno ģimeņu kreditēšanai,atvieglot to iespējas tikt pie mājokļa, jādomā, kā palielināt cilvēku vispārējos ienākumus, kas pašlaik ir tik zemi, ka neļauj cilvēkiem pildīt kredītsaistības.

Kā viens vienu no risinājumiem jauno ģimeņu mājokļu problēmai tika minētas valsts garantijas, ņemot kredītu mājokļa iegādei. Vienlaikus komisijas deputāti bija vienisprātis, ka pirms šādas valsts atbalsta programmas izstrādāšanas jāvērtē riski un iepriekšējā pieredze. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Mārtiņš Auders sēdē sacīja, ka jau iepriekš no 2006. līdz 2009.gadam "Latvijas Hipotēku un zemes banka" izsniedza valsts galvotos kredītus mājokļa iegādei.

Savukārt LKB pārstāvis vērsa deputātu uzmanību uz kavēto kredītu īpatsvaru, norādot, ka drīzāk kā iespējamus risinājumus atbalsta sniegšanai jaunajām ģimenēm varētu lietot kredīta maksājumu procentu subsidēšanas mehānismu un valsts garantijas pirmajai iemaksai. Vienlaikus Šļakota uzsvēra arī riskus – Latvijā pašlaik nav institūcijas, kas izsniegtu šādas garantijas, savukārt procentu subsidēšanas mehānisms var nebūt ilgtspējīgs.

Apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks savukārt pavēstīja, ka viens no atbalsta mehānismiem varētu būt īpašu īres dzīvokļu izveide jaunajām ģimenēm, jo pašlaik īrēt dzīvokli nereti sanāk dārgāk nekā to pirkt, izmantojot kredītu.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka valsts atbalsta sniegšana jauno ģimeņu mājokļu nodrošināšanai ir viens no NA piedāvātajiem risinājumiem dzimstības veicināšanai.