Ir pašvaldības, kurās par trūcīgu personu var atzīt cilvēku ar jaunu „Mercedes”

Pieci procenti Latvijas iedzīvotāju ik mēnesi saņem finansiālo palīdzību no pašvaldības. Decembrī trūcīgas personas statuss bija piešķirts 109 595 cilvēkiem. Taču visticamāk, trūcīgo ir vairāk, jo daļai trūkumā nonākušo pabalsts tiek atteikts un daļa iedzīvotāju ir par lepnu, lai dotos pēc palīdzības ar izstieptu roku.

Labklājības ministrija ar gandarījumu ir paziņojusi, ka kopš 2012. gada janvāra trūcīgo cilvēku skaits Latvijā ir samazinājies par 50,5 tūkstošiem. Ja pērnā gada janvārī tas bija astoņi procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem, tad jau decembrī par trūcīgiem atzīti vien pieci procenti cilvēku.  

Tomēr oficiāli reģistrēto trūcīgo skaits neatspoguļo patieso nabadzības ainu, jo pērn pašvaldībām tika dotas lielākas tiesības atteikt trūcīgās personas statusa piešķiršanu. Tas ir aizskāris daudzus iedzīvotājus, it īpaši tos, kuriem šis statuss tika atteikts, kaut gan viņi it nebūt nejūtas materiāli nodrošināti, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”.

„Manuprāt, vajag paskaidrot iemeslu! No 1. jūlija vieglā automašīna ģimenē ir iemesls, lai atteiktu trūcīgas ģimenes statusa piešķiršanu, jo, redz, automašīna, neatkarīgi no modeļa un izlaiduma gada, ir luksusa prece. Tāpēc arī samazinās nevis trūcīgo skaits, bet gan tie, kuriem atsaka statusa piešķiršanu,” raksta kāds nra.lv lasītājs.

Pērn gada vidū tika grozīti Ministru kabineta noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, kas pieļāva uz trūcīgā statusu pretendēt arī tiem, kuriem pieder nekustamais īpašums, tiesa, ar noteikumu, ka ģimene tajā ir deklarēta un ka tas ir vienīgais īpašums. Taču iepriekš valdības noteikumos ietvertā norma, kas atļāva trūcīgām personām vizināties ar personisko automašīnu, motociklu vai citu transporta līdzekli, tika svītrota. Tā vietā katra pašvaldība pati var noteikt kustamos un nekustamos īpašumus, kas nav šķērslis trūcīgā statusa saņemšanai. Līdz ar to ir pašvaldības, kas noteikušas, ka trūcīgajam nedrīkst piederēt ne mašīna, ne mazdārziņš, savukārt citās pašvaldībās trūcīgais var būt arī desmit un vairāk hektāru zemes īpašnieks.

Vislielākais trūcīgo personu īpatsvars pērn bija Riebiņu novadā – tur pašvaldības finansiālu atbalstu saņem vairāk nekā puse novada iedzīvotāju. Vismazāk trūcīgo ir Mārupes novadā – vien 3% no Mārupē dzīvojošajiem. Mārupes pašvaldība atzinās, ka pērn trūcīgā statuss tika liegts 12 personām, bet citas aptaujātās pašvaldības šādu informāciju neapkopo vai neatklāj.

Aptaujājot 14 pašvaldības, „Neatkarīgā Rīta Avīze” secināja, ka lielākā daļa novadu pašvaldību automašīnu, motociklu, garāžu vai lauksaimniecības zemi pāris hektāru plašumā laukos vai pāris simtu kvadrātmetru lielumā pilsētā par šķērsli trūcīgās personas statusa saņemšanai tomēr neuzskata. Atšķiras zemes platības lielums, kuru katra pašvaldība uzskata par pieņemamu pabalsta saņemšanai (no 0,06 hektāriem līdz vairāk nekā 10 hektāriem), un automašīnas lietošanas ilgums – proti, cik ilgi tā ir bijusi ģimenes īpašumā, piemēram, Gulbenes novadā tie ir vismaz pieci gadi, Krāslavas, Carnikavas novadā vismaz 2 gadi, Bauskas novadā – viens gads, Tukuma novadā – 3 mēneši. Rīgā uz trūcīgas personas pabalstu nevar cerēt, ja ģimenes īpašumā ir automašīna, kas ir jaunāka par 10 gadiem.

Līdz ar to vienā pašvaldībā trūcīgas personas īpašumā var būt arī jauns glauns „Mercedes”, bet citā pirms gada pirkts 20 gadu vecs „Opel” ir svarīgākais arguments, kas neļauj saņemt pašvaldības palīdzību.