Deputāti šodien lems, vai nodrošināt iedzīvotājiem tiesības uz "normālu" algu

Jauns.lv

Saeimas deputātiem, lemjot par pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju, būs jāizšķiras, vai ratificēt tās punktu, kas paredz atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus.

Deputāti šodien lems, vai nodrošināt iedzīvotājiem...

Parlamentam būs jālemj, vai atbalstīt apvienības "Saskaņas centrs" (SC) un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) rosinājumu ratificēt visus hartas 4.panta punktus. 4.panta (Tiesības uz taisnīgu atalgojumu) 1.punktā paredzētas strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus. Savukārt atbildīgā Ārlietu komisija nav atbalstījusi visa 4.panta ratifikāciju.

Komisijā atbalstītais Labklājības ministrijas priekšlikums paredz, ka hartas 4.pants tiek ratificēts tikai daļēji - tiek plānots atzīt strādājošo tiesības uz paaugstinātu atalgojumu par virsstundu darbu un strādājošo vīriešu un sieviešu tiesības uz vienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgas vērtības darbu.

Atbalstot LM priekšlikumu, deputāti atzīs visu strādājošo tiesības uz pieņemamu termiņu, kurā tiek paziņots par darba attiecību izbeigšanu. Savukārt atskaitījumi no darba algas tādā gadījumā tiks pieļauti tikai tajos apstākļos un tai apjomā, ko nosaka nacionālā likumdošana vai normatīvie akti vai kas ir noteikti kolektīvajos līgumos vai arbitrāžas lēmumos.

Tāpat parlamentam būs jāizšķiras, vai atbalstīt SC un VL-TB/LNNK priekšlikumus uzņemties arī hartas 23.panta (Vecu cilvēku tiesības uz sociālo aizsardzību) un 30.panta (Tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību) saistības.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka neviena no hartas līgumslēdzējām pusēm nevar ratificēt, akceptēt vai apstiprināt pārskatīto hartu, neuzskatot sev par saistošiem vismaz tos nosacījumus, kas atbilst attiecīgajiem hartas nosacījumiem. Latvija pozitīva balsojuma gadījumā par hartu varētu ratificēt atsevišķus dokumenta pantus.

Eiropas Sociālā harta tika atvērta parakstīšanai 1961.gada 18.oktobrī Turīnā un stājās spēkā 1965.gada 26.februārī, kad to bija ratificējušas piecas valstis. 1997.gada 29.maijā Latvija parakstīja hartu un 1991.gada protokolu ar hartas labojumiem. 2003.gada 26.septembrī stājās spēkā 1991.gada protokols ar hartas labojumiem.

Pārskatītā harta tika atvērta parakstīšanai 1996.gada 3.maijā un stājās spēkā 1999.gada 1.jūlijā pēc tās ratificēšanas Francijā, Itālijā, Rumānijā un Slovēnijā. 2007.gada 29.maijā Strasbūrā (Francijā) labklājības ministre parakstīja 1996.gada 3.maija pārskatīto hartu.

Pārskatītajā hartā ir iekļautas visas tiesības, kas paredzētas 1961.gada hartā un tās 1988.gada papildu protokolā, paplašināta šo tiesību darbības joma, kā arī ir iekļautas jaunas tiesības, ņemot vērā izmaiņas, kas notikušas Eiropā kopš 1961.gada.