Kardināls Jānis Pujats uz Romas pāvesta amatu kandidēt nevar
Latvijas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats pēc Romas pāvesta Benedikta XVI atkāpšanās vairs nevarēs kandidēt uz katoļu baznīcas virsgana amatu, kā tas bija pirms astoņiem gadiem, kad konklāvā tika izraudzīts jaunais pāvests pēc Jāņa Pāvila II nāves. Pujats ir par vecu, lai ieņemtu Svētā Pētera krēslu.
Vatikāna radio pirmdien īsi paziņoja skopu ziņu: „Vatikānā notika konsistorijs, kura laikā Benedikts XVI paziņoja par savu lēmumu atkāpties no amata. No šī gada 28. februāra, plkst. 20.00, Svētā Pētera sēdeklis būs vakants. Tuvākajā laikā notiks konklāvs, lai ievēlētu jaunu pāvestu.” Teorētiski par jauno Dieva vietnieku zemes virsū var kļūt jebkurš kardināls, bet ne vecāks par 80 gadiem. Pujats jau ir nosvinējis savu 82. dzimšanas dienu.
Pēdējo reizi Vatikāns jauno pāvestu izvēlējās 2005. gadā pēc Jāņa Pāvila II nāves. Toreiz par pāvestu varēja kļūt arī Latvijas kardināls Jānis Pujats, kaut gan viņa izredzes uz augsto amatu pat netika nopietni apspriestas, arī viņš pats nevēlējās sasniegt savas karjeras katoļu baznīcā augstāko punktu un kļūt par katoļu baznīcas virsganu.
Tagad Pujats vairs nevar pretendēt uz Romas pāvesta godu, jo ir pārkāpis 80 gadu slieksni. 1975. gadā toreizējais pāvests Pāvils VI noteica, ka vēlēšanās drīkst piedalīties ne vairāk kā 120 kardinālu un viņu vecums nedrīkst pārsniegt 80 gadus. Pašlaik visā pasaulē ir 209 kardināli, no kuriem tikai 118 ir tiesības no sava vidus izvēlēties jauno pāvestu.
Jāteic, ka pēdējās desmitgadēs pāvestu vēlēšanas ir lauzušas iesīkstējušās tradīcijas. 1978. gadā par pāvestu pēc ilga laika tika ievēlēts pāvests neitālietis – polis Karols Juzefs Vojtila, bet 2005. gadā – vācietis Jozefs Aloīzs Racingers). Tāpat pašreizējais 85. gadus vecais pāvests ir pirmais vairāku gadsimtu laikā, kur savu amatu atstāj labprātīgi. Noprotams, ka viņš šādu lēmumu pieņēmis sava ievērojamā vecuma un veselības stāvokļa dēļ.
