Katru gripas sezonu mirst vairāki pacienti
Katru gripas sezonu šī slimība prasa kāda pacienta dzīvību, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Sākot ar 2009.gada novembri, visas Latvijas stacionārās iestādes tika aicinātas ziņot par katru nāves gadījumu, ja pacientam tika konstatēta akūtā respiratorā slimība un laboratoriski apstiprināta gripa.
Šajā gripas sezonā saņemts 21 ziņojums par nāves gadījumiem pacientiem ar gripu, savukārt 2011./2012.gada sezonā tika saņemti astoņi, 2010./2011.gada sezonā - 29, bet 2009./2010.gada sezonā - 35.
Lielākā daļa letālo gadījumu šajā sezonā reģistrēti starp cilvēkiem vecumā virs 40 gadiem, bet iepriekšējās divās sezonās vecuma grupā no 60 gadiem līdz pat 89 gadiem, savukārt 2009./2010.gada sezonā vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem.
Šajā gripas sezonā, līdzīgi kā iepriekšējā, lielākajai daļai mirušo bijušas dažādas hroniskas saslimšanas, tostarp sirds, plaušu, aknu, centrālās nervu sistēmas saslimšanas, vielmaiņas traucējumi vai citi riska faktori.
Savukārt 2010./2011.gada gripas sezonā smagas hroniskas vai akūtas pamatslimības vai citi riska faktori tika konstatēti 90% slimnieku. Pacientiem ar letālo iznākumu biežāk bija konstatēta hroniska elpceļu slimība, onkoloģiska slimība un hroniska sirds slimība. Slimības ilgums pacientiem no saslimšanas brīža līdz nāves iestāšanās brīdim šajā sezonā bija no trīs līdz 28 dienām, un neviens no mirušajiem nebija vakcinējies pret gripu.
Tikmēr no kopējā mirušo skaita 2009./2010.gada sezonā 69% pacientu tika atklātas nopietnas hroniskas slimības. Visvairāk bijuši pacienti ar hroniskām sirds slimībām un cukura diabētu. Tāpat reģistrēti divi grūtnieču nāves gadījumi, un miris kāds gripas pacients, kuram bijis Dauna sindroms. Vēl vienā gadījumā slimniekam bijis AIDS, bet vēl kādā bronhialā astma un onkoloģiskā saslimšana.
SPKC epidemiologi atgādina, ka vakcinācija ir vienīgais specifiskais gripas profilakses līdzeklis un īpaši svarīgi vakcināciju veikt riska grupu pacientiem - cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu, sirds un asinsvadu sistēmas, nieru un vielmaiņas slimībām, bērniem no sešu līdz 23 mēnešu vecumam, cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem, grūtniecēm un sievietēm, kuras plāno grūtniecību gripas sezonā, kā arī mediķiem un sociālajiem darbiniekiem, kuri rūpējas par pacientiem ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs.
LETA
