Ik gadu uz ārzemēm adoptē gandrīz pusotru simtu bērnu no Latvijas
Tādējādi pēdējos 10 gados no Latvijas aizceļojuši gandrīz pusotra tūkstoša bērnu, kuri adoptēti uz ārvalstīm. Latvijā ieskanas balsis, kas vēlētos stingrākus adopcijas noteikumus. Tiek uzskatīts, ka ārvalstu adoptētāji kopā ar bērnu Latvijā pavada pārāk īsu laiku - viss notiek pārāk ātri un viegli.
Bērnus no Latvijas adoptē uz ASV, Itāliju un Franciju
Līdz ar neseno Krievijas lēmumu aizliegt bērnu adoptēšanu uz ASV, arī Latvijā uzvirmojušas runas, lai arī Latvijā adopcijas noteikumus padarītu stingrākus. Drīzumā šo jautājumu varētu diskutēt Saeimas Sociālo lietu komisijā, raksta laikraksts „Diena”.
Bāriņtiesas vienīgi nopūšas - būtu jau labi, ja būtu vietējie adoptētāji un ja arī audžuģimenes nekļūtu izvēlīgas. Labklājības ministrijas dati vēsta, ka pērn uz ārvalstīm - ASV, Itāliju un Franciju - adoptēti 144 bērni, savukārt 2011. gadā - 128. Nedaudz samazinājies Latvijas adoptētāju skaits - pērn 110, 2011. gadā - 128. Ministrija uzsver - no 2008. gada 1. marta tā pieņem tikai tādas ārvalstu adopcijas lietas, kurās adoptētāji ir pauduši vēlmi adoptēt bērnus, kuriem ir grūti adoptētājus atrast Latvijā. Tie ir trīs un vairāk vienas ģimenes bērni (brāļi/māsas), bērni, kas vecāki par deviņiem gadiem, bērni, kas ir smagi slimi vai ar ievērojamiem veselības traucējumiem.
Latvijas adoptētāji pārsvarā vēlas vienu mazu un veselu bērnu
Pēdējos gados novērojamas pozitīvas tendences – Latvijas adoptētāji vairs nejautā pēc „gaišmataina bērna ar zilām acīm” kā vēl pirms desmit gadiem, tomēr Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa atzīst – adoptējamā bērna „portrets” – viens mazs un vesels bērns – pēdējos gados nav ļoti mainījies.
Latvijas adoptētāji parasti vēlas adoptēt tikai vienu bērnu, reti divus. Tomēr Civillikums paredz, ka adoptējot brāļi un māsas nav šķirami, izņemot gadījumus, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai šķēršļi, kas traucē adoptēt viņus kopā.
Tomēr veselības problēmas – kustību traucējumi vai garīga rakstura traucējumi – esot vismaz pusei adoptējamo bērnu, bet no atlikušās puses apmēram pusei ir brāļi un māsas vai viņi ir pusaudža vecumā. Latvijas adoptētāji pētot dzimtas koku – daudzi nevēlas adoptēt alkoholiķu bērnus vai atsevišķu tautību atvases. Latvijas adopcijas reģistrā ir ziņas par 1294 adoptējamiem bērniem un par nedaudz virs 100 Latvijas adoptētājiem. Rīgas bāriņtiesas vadītājs Aivars Krasnogolovs jautā: „Kā var būt, ka simt cilvēku nevar izvēlēties kādu no 1300 bērniem?” Un pats atbild: „Gaida to balto pūkaino bērnu no 1300.”
Adopciju uz ārzemēm organizē speciālas aģentūras
Starptautiskajā adopcijā Latvijai izveidojusies sadarbība ar ASV, Itālijas un Francijas adopcijas aģentūrām. Nereti saistībā ar ārvalstu adopciju izskanējušas runas par iespējamu bērnu pirkšanu. Par to Liepiņa saka – ASV pašam adoptētājam ir jāsedz visi izdevumi – ne tikai ceļojuma, tulkošanas izdevumi, bet arī jāmaksā ASV aģentūrai par sniegtajiem pakalpojumiem.
Kopš 2003. gada ieviests princips – pirms tiesas ārvalstu adoptētāji dzīvo kopā ar bērnu noteiktu laiku Latvijā. Krasnogolovs saka: mūsu uzdevums ir secināt, vai starp bērnu un adoptētāju izveidosies ģimeniskas attiecības. Atbilstoši likumam šī izpēte ilgst līdz sešiem mēnešiem, tomēr dzīvē šis posms ir krietni īsāks. „Padomājiet, cik daudzi no mums varētu pamest darbu, aizbraukt uz pusgadu uz ārzemēm, tur dzīvot, nesaņemt algu. Vidēji šis laiks ir līdz mēnesim. Mēs Rīgā mazāk par trim nedēļām gan neļaujam,” saka bāriņtiesas vadītājs un piebilst – citās pašvaldībās dzirdēts, ka šis termiņš mēdz būt īsāks.
Pēc Krasnogolova domām, varētu noteikt, piemēram, minimālo periodu – vienu mēnesi. „ASV adoptētājus interesē visu vecumu bērnu adopcija, arī ļoti slimu bērnu. Vai ņem vienas ģimenes četrus piecus bērnus. Itāļi vairāk spiež uz lielām ģimenēm ar pēc iespējas mazāka vecuma bērniem, jo Itālijā ir lielas ģimenes. Franči vairāk pusaudžus varētu ņemt ģimenē,” novērojis Krasnogolovs. Piemēram, kāda adopcijas aģentūra ASV ir specializējusies bērnu ar Dauna sindromu adopcijā. „Tie ir misijas cilvēki, kuri adoptē,” skaidro Liepiņa.
„Nepieciešams ilgāks un sarežģītāks process”
Atsevišķas nevalstiskās organizācijas izsakās kritiski par adopciju uz ārvalstīm. Adopcija uz ārvalstīm reizēm dara nedaudz bažīgus, jo procesā ir diezgan atviegloti nosacījumi ārvalstu adoptētājiem, salīdzinot ar to, kādas ir prasības citās valstīs, „Dienai” saka Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas pārstāve Kristīne Veispale. Viņu uztraucot īsais pirmsadopcijas laiks ārvalstu adoptētājiem, kuru viņi pavada kopā ar bērnu Latvijā, kas liekot šaubīties, vai tiešām vienmēr adopcija notiek bērnu interesēs.
„Šo pārejas procesu varētu paildzināt – adoptētāji šeit varētu padzīvot ilgāku laiku pirms došanās uz ārvalstīm, lai patiešām izveidojas kontakts starp viņiem un bērnu. Nepieciešams caurspīdīgāks, ilgāks, sarežģītāks process,” saka Veispale.
