Drausmīgi apstākļi kažokzvēru fermās Latvijā: dzīvnieki slimo, mokās pirmsnāves krampjos. VIDEO
Dzīvnieku tiesību aizstāvji atklājuši pārkāpumus lielākajā daļā kažokzvēru fermu Latvijā, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Attēli ir filmēti slepeni, bet tie liecina par to, ka autori ir pabijuši 6 no 8 lapsu un ūdeļu audzētavām. Anonīmu aicinājumu, ko darīt lietas labā, saņēmusi biedrība "Dzīvnieku biedrība". Tās pārstāvis Aivars Andersons sacīja, ka bijis šokēts par to, ka lielākajā daļā Latvijas zvēraudzētavu ir šādas dzīvnieku labturības problēmas.
"Mēs rūpīgi aplūkojām [anonīmi iesūtīto] videomateriālu. Mēs redzējām, ka tur ir GPS aparāti ar ģeogrāfiskajām koordinātēm. Mēģinājām šīs koordinātes pārbaudīt pēc kartēm un tiešām redzējām, ka kartēs ir redzamas šādas zvēraudzētavas tajās vietās, kas šajos aparātos," sacīja Andersons.
Veterinārārsts Normunds Fjodorovs sacīja, ka pilnīgi noteikti var redzēt, ka ļoti lielam dzīvnieku skaitam ir hroniskas saslimšanas, iespējams, gaļēdāju mēris. Attēli liecina, ka dzīvnieki slimo ar augšējo elpošanas ceļu iekaisumiem, viņiem ir izdalījumi no acīm, izdalījumi no deguna un ādas bojājumi ar strutojošiem iekaisumiem. "Līdz ar to ir pilnīgi saprotams, kāpēc tik liels skaits līķu ir šajos te audzētavu būros," materiālu komentē vetārsts.
No kadriem var noprast, ka dzīvnieki mokās pirmsnāves krampjos vai jau kādu laiku ir daļēji paralizēti, bet atvieglojumu nesaņem.
Raidījums ziņoja, ka, lai arī zvēraudzētāji nenoliedz, ka kadri filmēti viņu fermās, taču tūlīt pat aicināja pārliecināties klātienē, ka tie varētu būt bijuši tikai ļoti reti izņēmumi. Absolūtajam vairumam apstākļi esot labi. Daļa dzīvnieku aizstāvju safilmētā esot kadri no izolatora, kur apzināti koncentrēti slimie dzīvnieki.
"Mēs absolūti neesam ieinteresēti turēt zvērus nebarotus, sliktos apstākļos, slimus un tā tālāk. Tas ļoti būtiski un slikti atsauktos uz mūsu ražošanu un gala produktu," sacīja zvēraudzētavas "Gauja AB" valdes priekšsēdētājs Arnis Veckaktiņš.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kam jāuzrauga kažokzvēru fermās notiekošais, atzīst, ka līdz šim pārbaudes veicis atbilstoši reglamentam – reizi gadā, nekādi labturības pārkāpumi nebija konstatēti. Savukārt safilmētajos kadros redzams, ka tādi ir. Piemēram, ne visur dzīvniekiem ir brīvi pieejams ūdens dzeršanai, ne visur lapsām ir nodrošināti sprosti ar speciāli ierīkotu vietu, kur tās var paslēpties no cilvēkiem un citiem dzīvniekiem. Dzīvnieki ar vaļējām brūcēm atrodas būros kopā ar citiem, kuri, instinktu vadīti, var turpināt tos vēl vairāk savainot.
Tagad veterinārā dienesta darbiniekiem vairs neesot lielas jēgas doties inspekcijā, tomēr dienests nolēmis vismaz noskaidrot ūdens pieejamību un būru atbilstību labturības normām.
Tikmēr dzīvnieku aizstāvji solās iet vēl tālāk un aicināt sabiedrību piedalīties akcijā "Kažokādas otra puse".
Iniciatīvu par grozījumiem Latvijas likumdošanā un kažokzvēru audzēšanas aizliegumu var parakstīt portālā Manabalss.lv .
