1. aprīlī brīvībā varētu nonākt trešā daļa apcietināto

Tieslietu ministrijā (TM) skaidro, ka gaidāmo izmaiņu mērķis ir plašāk lietot alternatīvos sodus un samazināt cietumsodu apmēru no vidēji sešiem gadiem līdz aptuveni četriem. Alternatīvie sodi izmaksās lētāk nodokļu maksātājiem un būs efektīvāki. Jaunā soda sistēma gan neattieksies uz slepkavām un izvarotājiem. Izmaiņas galvenokārt skars mantiskos noziegumus, kas veido aptuveni 60% no visas valsts kriminālās ainas.

Izmaiņas varētu skart jau notiesātos - ja viņu jau izciestā sodu ilgums pārsniegs jaunās soda robežas, viņi tiks brīvībā. Lai gan TM nav aprēķinu, cik daudz šādu cilvēku varētu nonākt atpakaļ sabiedrībā, pēc Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieka Visvalža Puķītes aprēķinie tuvākajā laikā cietumus vietas varētu pamest 20%-30% ieslodzīto, jeb apmēram 2000 notiesāto.

TM pagaidām gan nav prognožu, kā šis solis ietekmēs noziedzības tendences valstī. Šādu prognožu neesamību TM skaidro ar faktu, ka valstī jau 20 gadus nav veiktas apjomīgas kriminoloģijas ekspertīzes par noziedzību kopumā, tāpēc jelkādu prognožu izteikšana būtu melošana.

Šo situāciju nav modelējusi arī Valsts policija (VP). VP priekšnieks Ints Ķuzis uzskata, ka zināmās kategorijās varētu būt manāms noziedzības pieaugums. Tai pat laikā TM pārstāvji uzskata, ka, ja Valsts probācijas dienests strādās tikpat efektīvi kā līdz šim, noziedzības pieaugumam nevajadzētu būt

Izmaiņu vēsmas ir jūtamas arī tiesās. Lai arī jau izdarītos noziegumos iztiesās pēc vecās kārtības, sodi nedrīkstēs būt bargāki, kā to paredz jaunā sistēma. Tādējādi, pēc Rīgas Latbgales priekšpilsētas tiesneses Ievas Kaluginas teiktā, gaidot izmaiņas, tiesājamie dažādos veidos cenšas novilcināt lietu izskatīšanu.

Tai pat laikā raidījums norāda, ka, piemērojot jauno kārtību Latvijas cietumos situācijas uzlabošanos - kamerās būs vairāk vietu, un Latvijas varēs beidzot izpildīt Eiropas prasību, ka uz vienu ieslodzīto jābūt vismaz četru kvadrātmetru lielai platībai.