Airītēs atklās pēc ugunsgrēka atjaunoto Oskara Kalpaka muzeju
Pilnībā atjaunots 2007. gadā nodegušais Oskara Kalpaka muzejs Saldus novada Airītēs.
Novadu ziņas

Airītēs atklās pēc ugunsgrēka atjaunoto Oskara Kalpaka muzeju

Jauns.lv

Pirmās Latvijas karaspēka vienības komandiera Oskara Kalpaka nāves gadadienā – 6. martā – Saldus novada Airītēs atklās atjaunoto viņam veltīto muzeju. 2007. gada 23. novembrī muzejā izcēlās ugunsgrēks, kas pilnībā izpostīja muzeja ekspozīciju un daļu ēkas. Tagad tas ir atjaunots.

Airītēs atklās pēc ugunsgrēka atjaunoto Oskara Kal...

Muzejs, kura eksponātu sagādāšanā piedalījušies daudzi valsts iedzīvotāji, sniegs ziņas par Oskaru Kalpaku, viņa vadīto bataljonu un parādīs Latvijas nacionālās armijas un piemiņas vietas „Airītes” izveidošanas vēsturi. Jaunā muzeja ekspozīcija atklās pulkvedi Oskaru Kalpaku kā personību, kā karavīru un kā cīnītāju par Latvijas neatkarību, Kasjauns.lv informēja Latvijas Kara muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs.

Svinīgajā atklāšanas ceremonijā piedalīsies aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Nacionālo Bruņoto Spēku vadība, Latvijas muzeju, studentu korporāciju un Saldus pašvaldības pārstāvji.

Muzeja ekspozīcijā būs apskatāmas unikālas vērības: * priedes stumbra fragmentu, pie kuras 1919. gada 6. martā Oskars Kalpaks saņēma nāvīgo ievainojumu; * 1. atsevišķā latviešu bataljona atšķirības zīmes un formas tērpu atdarinājumus; * Rotari kluba dāvināto Latviešu atsevišķās jātnieku nodaļas karoga atdarinājumu un * Latvijas neatkarības rotas kapteiņa Pētera Penčuka Lāčplēša Kara ordeni , kas piešķirts par kauju pie Lielauces 1919. gada 16. janvārī.

Muzejs atjaunots par Aizsardzības ministrijas līdzekļiem. Vērtīgu ieguldījumu muzeja tapšanā devuši arī Latvijā un ārzemēs saziedotie līdzekļi jaunās ekspozīcijas tapšanai. Muzeja ekspozīcijas autori: Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija, vēsturnieces Ilze Krīgere, Barba Ekmane un māksliniece Ieva Lapiņa.

Jāatgādina, ka 1919. gada 6. martā Saldus novadā pie Airītēm Atbrīvošanās cīņu laikā par Latvijas brīvību un neatkarību krita pulkvedis Oskars Kalpaks, kapteinis Nikolajs Grundmanis, virsleitnants Pēteris Krievs un leitnants Johans Hanss Šrinders. Oskara Kalpaka muzeja ansambli uzbūvēja 1936. gadā, bet padomju okupācijas gados muzeju likvidēja un piemiņas ansambli iznīcināja. Muzejs tika atjaunots Atmodas laikā no 1988. līdz 1990. gadam, taču 2007. gada 23. novembrī muzejā izcēlās ugunsgrēks, kas pilnībā izpostīja muzeja ekspozīciju un daļu ēkas.