Rīgā silda gaisu, bet dārgie apkures rēķini jāmaksā iedzīvotājiem
Ja virs vecajām siltumtrasēm ziemas spelgonī zaļotu zālīte un ziedētu puķes, varbūt par gaisā izkūpināto naudu būtu vismaz estētisks prieks. Tā vietā tomēr ir tikai melna zeme, dārga apkure un zaudējumi.
Piemēram, Ķengaragā pie Maskavas ielas 265. un 271. nama vērojama šāda aina – apkārt sniegs, bet tieši virs siltumtrases viss nokusis. Tikmēr trīs cilvēku ģimenei par divistabu dzīvokli šoziem mēnesī jāmaksā vismaz 100 latu (neskaitot elektrību), un liela daļa no šīs summas ir par apkuri. Jādomā, dārgs rēķins ir arī tepat netālu dzīvojošajam Saeimas priekšsēdētājas biedram Andrejam Klementjevam, kura pārstāvētais Saskaņas centrs bez panākumiem cīnās par PVN atcelšanu apkurei, arī tam siltumam, kas izkūp gaisā.
Šogad atjaunos nepilnus 12 kilometrus
“Tie ir vecā tipa kanāla siltumtīkli (izbūvēti 1967. gadā) ar stikla vates izolāciju un azbestcementa pārklājumu, kas ilgās ekspluatācijas dēļ ir saplakusi un vairs tik labi neveic siltuma izolācijas funkcijas,” atzīst Rīgas siltuma Informācijas daļas vadītāja Linda Rence. Siltumtīklus iebūvē sekli, lai vajadzības gadījumā nav jārokas dziļi, tā ka nav brīnums, ka pie viena apkurina pliku zemi.
Lai arī vēl nekur nav izgudrota supertehnoloģija, kas simtprocentīgi novērstu siltumenerģijas zudumus, samazināt tos ir iespējams. Diemžēl – ne tik drīz. Rīgas siltumtīklu kopējais garums ap 900 kilometru, no kuriem 74% jeb 679 kilometri ir Rīgas siltuma īpašumā. Ja vajadzētu rekonstruēt visus, pēc pašreizējām izmaksām jārēķinās ar vairāk nekā 460 miljoniem latu.
Šogad plānots rekonstruēt 11,75 kilometrus siltumtīklu, paredzēts ieguldīt 6,1 miljonu latu, no tiem plānotais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 439 900 latu. Piemēram, Ziepniekkalnā vecie siltumtīkli manāmi atšķiras no pērn atjaunotajiem – atjaunotos klāj sniegs. No 1996. līdz 2012. gadam uzņēmums nomainījis, izbūvējis un atjaunojis 359 kilometrus siltumtīklu – 53% no savā īpašumā esošajiem.
No 1996. līdz 2012. gadam Rīgas siltumam izdevies siltuma zudumus samazināt no 20% līdz 13% – par 667 000 megavatstundu. Linda Rence skaidro: “Ar šo daudzumu iespējams visu gadu apkurināt Rēzekni, Jēkabpili, Jūrmalu, Jelgavu un Ventspili kopā.”
Pārsteidzoši, bet Ministru kabineta noteikumi atļauj gaisā izkūpināt līdz pat 22% siltuma. Tāda ir valdības attieksme pret tautas makiem un enerģijas taupīšanu. Naudas izteiksmē tas nozīmē valdības akceptu no katra simtnieka velti izšķiest 22 latus.
Martā un aprīlī plānots veikt visu Rīgas siltumtīklu aerotermogrāfiju – pēc infrasarkanā starojuma noteikt apkures zudumu vietas. Šogad plānots rekonstruēt gandrīz divus kilometrus tīklu – Ķengaragā, no Pērnavas ielas līdz A. Čaka ielai, Eksporta ielā un citur.
Maskavas ielā Kasjauns.lv pamanīto vietu tomēr nav šā gada remontdarbu plānā, jo esot vēl kritiskāki posmi, taču te esot paredzēta renovācija tuvākajos gados.
