Gandrīz katram desmitajam Latvijas bērnam ir nepietiekams svars
Gandrīz katrs desmitais bērns Latvijā ir ar nepietiekamu ķermeņa masu, teikts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā pētījumā par bērnu stāvokli 2011.gadā.
Pētījumam pieejamie dati liecina, ka 2010.gadā ar nepietiekamu svaru bija 10,6 procenti 1.klases zēnu un 11,2 procenti meiteņu. 2008.gadā attiecīgi - 10,4 un 11,7 procenti. Mazāk bērnu ar nepietiekamu ķermeņa masu bija Rīgā. Savukārt lauku skolās pieaug tieši zēnu skaits ar nepietiekamu svaru.
Nepietiekamas ķermeņa masas cēlonis bērniem varētu būt saistīts ar ierobežotu pārtikas produktu pieejamību sociāli ekonomiskās situācijas dēļ. Tādēļ īpaši svarīgi, lai skolās būtu pieejams pilnvērtīgs un veselīgs ēdiens, teikts pētījumā.
Tāpat secināts, ka nepietiekama ķermeņa masa ir cieši saistīta arī ar vāju fizisko sagatavotību. 11 līdz 15 gadus vecu skolēnu īpatsvars, kuriem vispārējais fiziskās aktivitātes līmenis būtu uzskatāms par pietiekamu, ir 46,3 procenti. Meiteņu skaits, kurām ir pietiekoša fiziskā aktivitāte, ir vidēji par 14 procentiem mazāks nekā zēniem.
Pētījumā atgādināts, ka valsts nodrošina visiem pirmās un otrās klases skolēniem valsts līdzfinansētas brīvpusdienas, savukārt pārējo klašu skolēniem, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem ēdināšanas pakalpojumus jāsedz vecākiem. Līdz ar to šo bērnu veselīga uztura paradumu veicināšana tiek atstāta vecāku ziņā, kas dažbrīd vai nu nevar vai negrib nodrošināt skolas pusdienām veselīgas alternatīvas.
Ievērojot minēto, nākotnē jāskata iespējas nodrošināt valsts vai pašvaldības pilnībā apmaksātu visu klašu bērnu ēdināšanu, kā arī jāvērtē, kādas ir iespējas pieskaņot skolu piedāvāto pusdienu ēdienkarti bērnu vēlmēm, ieteikts pētījumā.
2010.gadā ar normālu ķermeņa masu bija 64,4 procenti pirmklasnieku - zēnu un 67,6 procenti meiteņu.
LM pārskatā par bērnu stāvokli Latvijā 2011.gadā apkopota informācija par veselību, ceļu satiksmes negadījumiem, atkarību izraisošām vielām, izglītību, vardarbību, likumpārkāpumiem pret bērnu, nepilngadīgo izdarītajiem noziegumiem, ārpusģimenes aprūpi, bērnu nabadzību un sociālo atstumtību.
Pārskata mērķis ir vērst valdības un likumdevēja, kā arī visas sabiedrības uzmanību uz aktuālajām problēmām, kas ietekmē bērnu stāvokli valstī, pamatā cenšoties izcelt jautājumus, kur nākotnē nepieciešami kādi pilnveidojumi vai vismaz plašāks izvērtējums par attiecīgas problēmas cēloņiem un risinājumiem – jau esošiem vai nākotnē plānojamiem.
BNS
