Eksperte: Dombrovskis izaudzis no krīzes menedžera līdz starptautiski aktīvam politiķim

Vērtējot Dombrovska veikumu ārpolitikā, eksperte norādīja, ka no pirmā acu uzmetiena valdības vadītājs ir amats, kurš paredzēts vien iekšpolitiskiem jautājumiem, taču, vērtējot, kā Dombrovskim izdevies iekšpolitiskos uzdevumus samērot ar ārpolitiskām darbībām, ieguldījums ārlietās bijis ļoti liels, un dienas kārtība bijusi intensīva.

"Piemēram, ja paskatās kaut vai uz ģeogrāfiju, kur premjers ir bijis, tad praktiski viņš bijis visās iespējamās pasaules lielākajās valstīs, lielākajos reģionos, kā arī bijis tādās vietās, kur varbūt iepriekš Latvijas ārpolitika nav bijusi pārstāvēta, piemēram, Dienvidkorejā vai Persijas jūras līča valstīs," sacīja Ozoliņa, minot, ka premjera vizīšu tematiskais veikums saskanējis ar Latvijas ārpolitikas prioritātēm.

Par Dombrovska progresu liecina arī starptautiskais vērtējums viņa darbam, piemēram, lielākais Vācijas ekonomikas laikraksts "Handelsblatt" viņu nominējis par gada valstsvīru, viņa vārds izskanējis starp kandidātiem uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu un Latvijas premjers tiek aicināts uzstāties respektablajā Davosas forumā. "Jau šīs atsevišķās ārpolitiskās aktivitātes norāda, ka progress ir ievērojams - no krīzes menedžera līdz pat starptautiski aktīvam politiķim."

Eksperte norādīja: lai arī sākotnēji var šķist, ka Dombrovskim trūkst harismas, kas varētu traucēt izrāvienam augstākajā līgā, tomēr līderība ļoti bieži ir atkarīga no situācijas, proti, jautājumiem, kuri jārisina. "Kaut kādā noteiktā situācijā tieši šīs viņa līdzsvarotās īpašības var izrādīties kapitāls, nevis trūkums," sacīja Ozoliņa, minot, ka ekonomiskā krīze prasīja līdzsvarotu politiķi, kurš māk noformulēt mērķus un politiskos instrumentus un attiecīgi tos likt lietā bez histērijas, izmisuma vai nevajadzīgas liekvārdības. Vienlaikus Ozoliņa novērojusi, ka, ja kādam līdz sirds dziļumiem izdodas Dombrovski nokaitināt, atklājas pavisam cits līderis, kurš spēj atcirst pretim visnotaļ asā veidā, pajokoties vai iznest kādu cauri. "Kaut kādās noteiktās situācijās viņā pamostas īpašības, kuras no konkrētā politiskā personāža arī negaida," vērtēja politoloģe.

Vērtējot Dombrovski uz citu Baltijas valstu premjera fona, Ozoliņa sacīja, ka katram no Baltijas valstu premjeriem ir savas odziņas un arī ēnas puses. "Kopumā viņi, no vienas puses, ir ļoti līdzīgi ar savu līdzsvaroto skatījumu uz politiskiem jautājumiem." Visi Baltijas premjeri krīzes gados strādājuši vienoti, un publiski starp viņiem valdījusi pozitīva ķīmija. "Varbūt Dombrovskis šajā trijotnē izcēlās ar to, ka Latvija bija visperamākais bērns, kuru krīze bija visvairāk cirtusi sānos. Līdz ar to viņam pastiprināti tika pievērsta uzmanība."

Ozoliņa nav pilnīgi nekādu šaubu, ka Dombrovskim "augstā Eiropas amatā būtu gan vieta, gan spējas, gan izredzes". Premjers, pārstāvot Latviju Briselē, sevi parādījis vislabākajā veidā, viņš Eiropā ir atpazīts, cienīts, viņa panākumi tiek novērtēti, kā arī viņam Eiropā ir labi draugi, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele. Vienlaikus Ozoliņa norādīja, ka EK prezidentam ir jābūt ne tikai krīzes menedžerim, bet arī cilvēku dvēseļu pazinējam, proti, tādam, kurš pārzina cilvēku domas un pārdzīvojumu nianses un līdz ar to spēj savaldīt EK. "Es nesaku, ka tas nav, bet tas ir tas, ko es vismaz pagaidām neesmu [viņā] atklājusi."

Premjers, ņemot vērā pēdējo gadu dienas kārtību, visbiežāk devies vizītēs, kas saistītas ar Eiropu un Briseli, kurai seko Baltijas valstis un Baltijas jūras reģions. Savukārt trešo vietu ieņem visplašākais ģeogrāfiskais diapazons, piemēram, Dienvidkoreja, Brazīlija, ASV un Ķīna. Vizīšu laikā Dombrovskis lielu uzsvaru licis uz ekonomiskajām attiecībām, un, tā kā ekonomisko attiecību dinamika ir ar pozitīvu tendenci, vizītes vērtējamas kā veiksmīgas, sacīja Ozoliņa.

Taujāta par Dombrovska ārpolitisko veikumu attiecībās ar Krieviju, Ozoliņa norādīja, ka jebkurš Latvijas prezidents un premjers vēlas ievilkt pasaules kartē krustiņu uz Krievijas. Vienlaikus salīdzinot ar tagad jau eksprezidenta Valda Zaltera izmisīgo vēlmi nokļūt Maskavā, Dombrovskim šādas apsēstības nav, bet tā vietā tiek īstenota elastīga ārpolitika, kurā tiek izmantotas iespējas, kas paveras, un tās tiek īstenotas ļoti pragmatiskā, organizētā un mērķtiecīgā veidā.

Arī sadarbību ar visiem Dombrovska premjerēšanas laika četriem ārlietu ministriem Ozoliņa vērtēja kā veiksmīgu. "Atbalsts ir sniegts, un bez Ārlietu ministrijas piedalīšanās tik bagātīgu repertuāru nevarētu izpildīt."

Baltijas valstīs ārpolitikā ir trīs līderi - prezidents, ārlietu ministrs un premjers. Savulaik Latvijā līdere ārpolitikā bijusi Vaira Vīķe-Freiberga, ārlietu ministru novirzot otrajā plānā, tagad Lietuvā par līderi izvirzījusies prezidente Daļa Grībauskaite. "Ja mēs skatāmies pašreizējā brīdī Latvijas gadījumā, tad ārlietu ministrs ar premjeru abi ir vilcēji. Savukārt prezidentam ir, ja ne sekundāra, tad es teiktu pat trešā vieta šajā ārpolitikas līderu buķetē," vērtēja Ozoliņa, norādot, ka tas nav negatīvi vērtējams, jo premjers un ārlietu ministrs ļoti labi ar saviem uzdevumiem tiek galā.

LETA jau ziņoja, ka šodien aprit četri gadi, kopš Ministru prezidenta amatā ir Dombrovskis. Politiķis pirmo reizi šajā amatā stājās 2009.gada 12.martā un pašlaik vada jau trešo valdību pēc kārtas.

Iepriekš Dombrovska vārds, tuvojoties 2014.gadam, kad būs jāizraugās jaunais EK prezidents, izskanējis starp kandidātiem uz EK prezidenta amatu. No avotiem EK aģentūra LETA uzzināja, ka Dombrovskis savas izredzes kandidēt uz EK prezidenta amatu no Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas ir saglabājis, taču to sasniegšanai nepieciešams spēcīgs lobija darbs. Patlaban zināms, ka no iespējas kandidēt uz EK prezidenta amatu atteicies Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Turklāt par labu Latvijas premjera kandidatūrai izteicies ETP grupas priekšsēdētājs Džozefs Dauls.

ETP par savu kandidātu augstajam amatam varētu sākt lemt oktobrī, un jau nākamā gada februārī varētu būt zināms kandidāta vārds.