Dzelzceļnieka ģimenes pastarītis kļūst par pāvestu. Ko mēs par viņu zinām?

Pagājušā gada aprīlī Vatikāna radio oficiālajā mājaslapā jaunā pāvesta vārdu rakstīja kā Hordže Marija Bergoljo, bet tagad viņa vārdu raksta jau kā Horhe Mario Bergoljo. Toties 2005. gadā, kad Bergoljo bija viens no jaunā pāvesta kandidātiem pēc Jāņa Pāvila II nāves, viņa vārds tika latviskots kā Hosē.

Tagad pēc Bergoljo ievēlēšanas pāvesta kārtā latviešiem vairs nebūs jālauza galva, kā pareizi rakstāms jaunā pāvesta Frnaciska laicīgais vārds, jo Vatikāns devis skaidru norādījumu, ka Bergoljo vairs nav ne Hordže vai Hosē, bet gan Horhe, bet viņa otrais vārds nav vis Marija, bet gan Mario (orģinālrakstībā, spāņu valodā viņa vārds ir Jorge Mario Bergoglio). Tomēr visdrīzāk mums vairs nenāksies mocīties ar viņa laicīgā vārda izrunu, jo pāvestu turpmāk dēvēsim vienkārši par Francisku, vārdā, kuru viņš izvēlējās, kļūstot par katoļu baznīcas virsganu.

Kardināla Pujata līdzgaitnieks, kuru latviešu kardināls nepazina

Jaunievēlēto pāvestu toreizējais pāvests Jānis Pāvils II kardināla kārtā iecēla 2001. gada 21. februārī, tad pat, kad par kardinālu kļuva arī mūsu katoļu baznīcas galva Jānis Pujats. Kasjauns.lv Pujatam jautāja, vai viņš personīgi pazīst Bergoljo, ir ar viņu ticies un lasījis viņa teoloģiskos darbus.

Pujats Kasjauns.lv teica, ka noteikti ar Bergoljo ir saredzējies laikā, kad Vatikānā notika katoļu Sinodes, bet tuvāk ar viņu lielajā ļaužu pulkā nav iepazinies. Arī viņa sprediķus vai teoloģiskos darbus nav lasījis. Tomēr uzskata, ka Bergoljo ievēlēšana, kurš nebija bukmiekeru kantoru favorīts, ir labākā iespējamā izvēle.

Pirmām kārtām pāvests pirmo reizi nāk no dienvidu puslodes – Latīņamerikas, kur ir ļoti liela katoļu kopiena (ap 42% no visu katoļu kopskaita pasaulē). Tāpat jaunais pāvests jau ir gados, tātad nobriedis savos uzskatos, kurš baznīcā nepieļaus radikālas pārmaiņas ne garīgajā, ne morālajā ziņā. „Kristieši var būt mierīgi – Dieva likumu pozīcijas netiks iedragātas. Jaunais pāvests nāk no jezuīta ordeņa, kurā senāk bija izglītoti vīri, kas stingri aizsargāja pozitīvi konservatīvas vērtības,” Kasjauns.lv teica Pujats.

Arī pašreizējais Latvijas katoļu baznīcas galva – Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs atzinis, ka maz pazīst jauno pāvestu. Tāpat kā Pujats, arī Stankevičs uzskata, ka ir maz ticams, ka jaunais pāvests baznīcas politiku padarīs liberālāku un uzskata, ka viņš būs labs pāvests.

Kardināls Bergoljo ir spilgta personība, kurā apvienojas šķietami nesavienojamas īpašības, aģentūrai LETA teica Stankevičs: „Iepazīstoties ar kardināla Bergoljo līdz šim paveikto, redzu, ka jaunais pāvests ir ļoti vispusīgi izglītots - pirmā profesija - ķīmiķis, pēc tam studējis literatūru, psiholoģiju, filozofiju un teoloģiju -, viņš ir bijis vairāku mācību iestāžu rektors. Bez tam viņu padziļināti interesē garīgā dzīve un vienkāršība.”

Stankevičs norāda, ka, būdams kardināls, viņš ir atteicies no personiskās automašīnas un lietojis sabiedrisko transportu, pats sev ir gatavojis ēst. Būtisku savas mācības daļu Bergoljo esot veltījis Jēzus Kristus žēlsirdības tēmai, ko centās īstenot arī savā dzīvē, tā, piemēram, 2001.gadā viņš apmeklēja 12 AIDS slimniekus, mazgājot un skūpstot viņiem kājas.

„Vēl jo vairāk uzrunājošs ir vārds, kuru pāvests izvēlējās, - Francisks. Tas nozīmē, ka savā kalpojumā acīmredzot viņš vēlas iedvesmoties no Svētā Asīzes Franciska piemēra, kurš bija nabadzīgs, bet pilns dzīvesprieka un pozitīvas attieksmes pret dzīvi,” akcentē Stankevičs.

Reliģiju pētnieks, Latvijas Universitātes Teoloģijas profesors Valdis Tēraudkalns Kasjauns.lv teica: „No jaunā pāvesta nebūtu jāgaida radikālas reformas (sieviešu ordinācija, geju tiesību atzīšana, celibāta atcelšana un tamlīdzīgi) - ne tikai viņa konservatīvo uzskatu dēļ, bet arī pragmatisku apsvērumu dēļ, jo jebkādas tik nopietnas reformas izraisītu šķelšanos. Arī pēc 2. Vatikāna koncila (20. gadsimta sešdesmitajos gados) bija priesteri un pat bīskapi, kuri koncila rosinātās pārmaiņas kategoriski nepieņēma. Ņemot vērā, ka mūsdienu kristietību šķeļ tieši atšķirības ētiskos jautājumos, lielu reliģisku organizāciju līderi cenšas būt reālpolitiķi. Tas, ko varam sagaidīt, ir lielāku akcentu likšanu uz sociālajiem jautājumiem - nevienlīdzību jaunais pāvests ir nosaucis par „sociālu grēku, kas brēc uz debesīm”. Bet tas nav nekas jauns, ņemot vērā katoļu baznīcas izkopto sociālo mācību.”

No dzelzceļnieka ģimenes pastarīša līdz pāvesta krēslam

Tiek uzsvērts, ka jaunais pāvests ir trešais katoļu baznīcas galva pēc kārtas, kurš nenāk no Itālijas. Tomēr jāsaka, ka viņš ir itāliešu izcelsmes. Bergoljo dzimis 1936. gada 17. decembrī Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā itāliešu emigranta, dzelzceļnieka ģimenē. Viņš bija jaunākais piecu bērnu ģimenē.

Vispirms viņš ieguva ķīmiķa – tehnologa izglītību, vēlāk iestājās garīgajā seminārā un 1958. gadā jezuītu ordenī. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados viņš turpināja iegūt izglītību katoļu augstskolās un bija skolotājs vairākās katoļu koledžas, kur pasniedza literatūru, filozofiju un teoloģiju.

1969. gada 13. decembrī viņš tika iesvētīts garīdznieka kārtā. Bergoljo ne tikai vadīja svētās mises, bet arī kļuva par teoloģijas profesoru, ieņēma dažādus amatus jezuītu ordenī. 1992. gadā viņš kļūst par bīskapu. Pēc kļūšanas par kardinālu 2001. gadā Bergoljo kļuva arī par vairāku Vatikāna institūciju amatpersonu, darbojās kongregācijās, kas atbild garīdzniecības lietām, dievkalpošanas kārtību un citās, Pāvesta padomē, kas atbild par ģimenes lietām, kā Latīņamerikas lietu komitejā.