Latvijas cietumos gada laikā reģistrē 206 pašnāvnieciskas uzvedības gadījumus
Apmēram gada laikā Latvijas cietumos notikušas ne tikai deviņas pašnāvības, bet reģistrēti arī 206 pašnāvnieciskas uzvedības gadījumi, liecina Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) pārskats par preventīviem pasākumiem ieslodzīto pašnāvības risku atpazīšanai un novēršanai.
Apkopojums par cietumiem veikts par laika posmu no pērnā gada sākuma līdz šā gada 6.martam un iesniegts tieslietu ministram.
Apmēram gada laikā ieslodzījuma vietu sociālās rehabilitācijas daļās strādājošie psihologi 78 reizes ir veikuši krīzes intervenci ieslodzīto pašnāvniecisku uzvedību gadījumos, kad bijuši pašnāvības mēģinājumi vai pašsakropļošanās. 52 gadījumos tie bija pieaugušie ieslodzītie, kas ir vecāki par 26 gadiem, 21 – jaunietis vecumā no 18 līdz 25 gadiem, savukārt piecos – nepilngadīgie ieslodzītie, rāda pārskats.
Ieslodzītā pašnāvības risku ieslodzījuma vietās izvērtē psihologi. Patlaban Latvijas cietumos strādā 20 psihologu. Ne reizi vien IeVP esot vērsusi uzmanību, ka nepieciešamas papildu psihologa štata vietas.
"Viņi ir pārslogoti, atalgojums, strādājot specifiskos apstākļos ar smagiem klientiem, ir ļoti zems," atzina IeVP vecākā referente Ināra Makarova.
Viņa norādīja, ka jāņem vērā arī tas, ka ieslodzījuma vietās nonāk personas, kurām ir ne tikai uzvedības traucējumi, bet arī personības un garīgi traucējumi, un kuras nav spējušas iekļauties sabiedrībā gan savas uzvedības, gan rakstura, gan slimības dēļ.
Kopš pērnā gada sākuma sniegtas 38 rekomendācijas turpmākā darba organizēšanai ar personām, kurām ir nosliece uz pašnāvību. "Katrā ieslodzījuma vietā ieslodzītajiem ir nodrošināta iespēja iesaistīties psiholoģiskajās konsultācijās. Tās tiek sniegtas pēc ieslodzītā pieprasījuma vai ieslodzījuma vietas darbinieka pieprasījuma," pastāstīja Makarova.
Cietumos arī veiktas darbinieku mācības pašnāvības risku atpazīšanai un reakcijai uz pašnāvības riska situācijām.
Pašnāvību risku palielina garīgās veselības traucējumi, tāpēc īpaša uzmanība cietumos jāpievērš psihiatrijas dienesta pacientiem, jo viņi pašnāvības veic trīs līdz divpadsmit reizes biežāk nekā citi.
"Tādējādi, lai nodrošinātu pašnāvību prevenciju ieslodzījuma vietās, ir jānodrošina ārsts psihiatrs, kurš veiks klīnisku interviju, un psihologs, kurš ir apmācīts veidot atbalstošu saskarsmi," uzsvērts ministram nosūtītajā pārskatā.
Vienlaikus IeVP informēja, ka ieslodzītajiem ir nodrošināta iespēja piedalīties vairākās resocializācijas programmās, kas līdzsvaro dalībnieka emocionālo stāvokli, tā samazinot pašnāvības izdarīšanas risku. Programmās iesaistīts pustūkstotis ieslodzīto. Piemēram, vairākos cietumos tiek īstenota motivācijas programma ieslodzīto personu resocializācijas procesa veicināšanai, organizētas anonīmo narkomānu sapulces. Atsevišķos cietumos ir arī atbalsta grupa notiesātajiem, kuri piedalās dzimumnoziedznieku programmā. Ir arī dzimumnoziegumus izdarījušo personu uzvedības korekcijas un uzraudzības programma, emociju menedžments, stresa mazināšanas programma un vēl citas.
IeVP Resocializācijas dienesta darbinieki, apkopojot un izvērtējot ieslodzīto suicidālās uzvedības problemātiku, iesniedza priekšlikumus IeVP Projektu izstrādes daļai jaunu metodiku iegādei. Šādu metodiku esot iespējams iegādāties Krievijas psiholoģijas institūtā "Imaton". Ar ekspresdiagnostikas metodi "Signāls" būtu iespējams noteikt suicīda risku.
Lai nākotnē novērstu pašnāvības mēģinājumus, pārvalde iecerējusi pilnveidot ieslodzīto uzraudzības kārtību, paredzot pastiprinātu uzraudzību personām ar tieksmi uz pašnāvību. Plānots arī izveidot darba grupu metodisko rekomendāciju pilnveidošanai un ieviest tās praksē, iegādāties jaunas psihodiagnostikas metodes savlaicīgai suicidālas uzvedības noteikšanai.
BNS
