Valsts prezidents mudina turpināt aktīvi pētīt Latvijas vēsturi
Ceturtdien Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar vēstures konkursa "Eustory" organizatoriem no 22 Eiropas valstīm, tajā skaitā Latvijas Vēstures skolotāju biedrības pārstāvjiem, lai pārrunātu līdz šim sasniegtos rezultātus un iespējamo nākotnes pētījumu loku, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.
"Eustory" pārstāvji Rīgā ieradušies, lai piedalītos 21.martā un 22.martā Rīgā notiekošajā gadskārtējā kopsapulcē, kuras mērķis ir analizēt iepriekšējā gada rezultātus, vienoties par turpmāko sadarbību, meklēt risinājumus līdzīgām problēmām, kā arī kopīgi mācīties. Šī gada tikšanās tēma ir "1913/1914 - 2013/2014: Kaimiņi Eiropā kara un miera laikos".
Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents norādīja, ka šogad izvirzītā tikšanās tēma ir īpaši nozīmīga Latvijai, jo Pirmais pasaules karš gan Latvijā, gan Eiropā bija liela traģēdija, taču vienlaikus deva iespēju Latvijai izveidot brīvu un multikulturālu valsti. Viņš arī norādīja, ka šis vēstures posms vēl nav pietiekami izpētīts, un aicināja turpināt aktīvi izzināt gan Latvijā, gan visā Eiropā notikušo šajā laika posmā.
Pateicoties konkursa organizatoriem par Melngalvju nama apmeklējumu, Bērziņš atzina, ka arī Melngalvju nams ar savu vēsturi var daudz ko pastāstīt par visas valsts vēsturi.
"Eustory" ir 2001.gadā dibināts neatkarīgu sabiedrisku organizāciju tīkls, kas īsteno starptautisku zinātniski pētniecisko darbu konkursu organizēšanu. Šobrīd tīklā iekļautas 22 valstu organizācijas, tajā skaitā arī Latvijas Vēstures skolotāju biedrība.
Valsts prezidents ir Latvijā notiekošā skolēnu radošo un pētniecisko darbu konkursa "Vēsture ap mums" patrons. Šogad konkursa tēma ir "Mācīšanās, izglītība un skolas Latvijā". Tajā var piedalīties 5. līdz 12.klases skolēni, un konkursa darbi jāiesniedz līdz 15.aprīlim. Konkursa mērķis ir veicināt skolēnu interesi par Latvijas vēsturi, kā arī kritiskās domāšanas, avotu analīzes prasmju un radošo spēju attīstīšana.
Tāpat Bērziņš diskusijas laikā informēja, ka šomēnes pabeigts nozīmīgs darbs, kas sākts jau 2012.gada rudenī, proti, Vēsturnieku komisija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku digitalizējusi visus 27 komisijas rakstu krājumus, un tie bez maksas pieejami ikvienam interesantam.
Kopš Vēsturnieku komisijas dibināšanas 1998.gadā zinātniskās konferences un pētījumi bija tās galvenais darbības virziens, savukārt rakstu krājumi - taustāms darbības rezultāts. Līdz šim publikācijas bija pieejamas tikai salīdzinoši ierobežotam pētnieku un interesentu lokam mācību iestādēs, bibliotēkās un muzejos, kā arī daļa rakstu - Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā. Līdz ar digitalizācijas pabeigšanu visi līdz šim izdotie 27 rakstu krājumi ir pieejami bez autortiesību ierobežojumiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā.
Ņemot vērā Vēstures skolotāju biedrības rīkotā starptautiskā zinātniski pētniecisko darbu konkursa tēmu - "Mācīšanās, izglītība un skolas Latvijā" -, Valsts prezidents izteica cerību, ka tiek pāršķirta jauna lapaspuse vēstures sāpīgo un strīdīgo jautājumu izzināšanā.
LETA