Krāsaini tērpi, neticami triki. Uz Rīgu brauc pasaules krāšņākais cirks

„Trīs, četri, pieci... – es mēģinu izskaitīt akrobāta zibenīgi mestos salto, kas vainagojās ar trīs gaisā apmestiem kūleņiem, sasniedzot četru metru augstumu,” iespaidos dalās „Kas Jauns” žurnālists Māris Puķītis un turpina: „Neliekuļošu – neesmu liels cirka fans, lai arī sešu gadu vecumā, tēva aizvests uz Rīgas Cirka arēnu Merķeļa ielā, par klaunu muļķībām smējos, vai no sola krizdams. Kopš tā laika pagājuši gadu desmiti, un te nu bija iespēja doties uz Kopenhāgenu un vērot, kā top viens no izcilākajiem cirka uzvedumiem pasaulē – „Alegria”. Un te bija ko redzēt!”

Kopā ar citiem kolēģiem esmu ievests Kopenhāgenas „Forumā”, arēnā, kur vakarā notiks „Cirque du Soleil” („Saules cirks” – franču val.) izrāde. Līdz tai ir vēl sešas stundas, uz skatuves trenējas akrobāti – redzot to, ko viņi paveic, ir skaidrs, ka viņi atslābināties nedrīkst ne mirkli. Visu laiku jābūt formā, jo pat ar visām drošības trosēm kļūda būs visai sāpīga.

Vairāk nekā divpadsmit metru augstumā pieci akrobāti lec no stieņiem uz šūpolēm un atpakaļ, veikli noķer cits cita rokas – pilnīga pārliecība par sevi, ne mazākā misēkļa.

Aiz visas sarežģītās izrādes stāv mākslinieciskais direktors Bruno Darmaņaks. Atļaujos pavaicāt, vai viņš pats var atkārtot kaut ko no brīnumiem, kas redzami uz skatuves. Bruno gardi un paškritiski smejas: „Es? Protams, nē! Es esmu dejotājs, nevis akrobāts, un man ir 45 gadi – vai tad jūs tādā vecumā varat izdarīt to pašu, ko 25 gados?”

Aizkulisēs – šova garderobē – rosās tērpu pārziņi, kas gatavi vienmēr ar adatu rokās nākt palīgā un sadiegt pēkšņi atirušu vīli. Nekas nedrīkst noiet greizi, un arī nenoiet; vidēji viens mākslinieks šova laikā nomaina trīs tērpus. Krāšņie kostīmi atgādina Eiropas baroka laikmetu, kad līdzīgās drānās pa Versaļas pili defilēja galma dāmas.

Daži ietērpi ir visai ķēmīgi, piemēram, plauktos sarindotās maskas Vecajiem nostalģiskajiem putniem – tie simbolizē vecus aristokrātus, kuru laiks sen pagājis. Lai izgatavotu vienu „putna” kostīmu, vajadzīgs 200 stundu. Un katras daiļās dziedātājas kostīmam ir vismaz 200 rotājumu, izšūtu ar rokām.

No Ukrainas vidienes uz slaveno cirku

Kādā brīdī no skatuves atskan krievu valoda – viena no 25 mēlēm, kurās runā šīs starptautiski raibās kompānijas pārstāvji. Maksimam Kotenko (27) no Ukrainas vidienes vasarā apritēs seši gadi, kopš viņš strādā „Cirque du Soleil” – par lidojošo cilvēku.

Kā gan puisis no Dņeproģeržinskas varējis tikt uz šīs skatuves? „Kad man bija 20 gadu, izdzirdēju par to – tad vēl nodarbojos ar sporta vingrošanu –, aizdomājos, savācu informāciju, noskatījos video – kā reiz „Alegria”. Uzreiz sapratu, ka es to gribu,” atceras Maksims, atklājot, ka „Cirque du Soleil” dēļ pat atteicies no visu sportistu sapņa – olimpiskajām spēlēm. Viņš aizsūtīja uz biroju Kanādā savu video un pēc septiņiem mēnešiem saņēma atbildi – tu mums deri, vari pakot čemodānu. Šis ir pierādījums, ka sapņi piepildās, protams, komplektā ar darbiem.

Maksims nenoliedz, ka viņa arods ir bīstams, ir gan kritieni, gan traumas: „Esmu arī pats kritis, kauli ir lūzuši. Tāpēc arī jātrenējas un jātrenējas, lai visi triki būtu noslīpēti līdz pēdējam sīkumam.”

Maksims stāsta, ka vairs pat neatceroties visas pilsētas, kur bijis ar izrādi. „Grafiks ir ļoti blīvs, šobrīd aptveram 44 pilsētas gadā. Esam izbraukājuši visu Ameriku, Kanādu, Eiropu, nākamgad varbūt apciemosim Āfriku un Āziju,” teic cirka mākslinieks.

Un kad tad pēdējo reizi Maksims ir bijis mājās Ukrainā? Izrādās, ka agrāk tiešām bijis traki – gadījies, ka mākslinieki pie tuviniekiem tikuši pat tikai reizi gadā. Tagad gan grafiks ir labi sakārtots – reizi divos mēnešos ir divu nedēļu atvaļinājums. Maksimam šobrīd tas ir īpaši svarīgi, jo viņš gatavojas kļūt par tēvu, lai gan šādiem gadījumiem paredzēts arī ārpuskārtas atvaļinājums. „Turnejas kalendārs šoreiz labi sakritis – vajadzīgajā laikā, jūnija beigās, būsim Kijevā,” priecājas mākslinieks.

Klāt jau vakars, kad laiks pašai izrādei – „Alegria”, kas spāņu valodā nozīmē ‘prieks, sajūsma, gaviles’. Un publika gavilē no sirds. Skan izcili piemeklēta mūzika, ko spēlē nevis ierakstā, bet dzīvajā. Dziedātājas barokālajos tērpos nevis plāta muti fonogrammas pavadībā, bet arī dzied – pa īstam.

Jā, te viss notiek patiesi, bez viltībām, lai arī sarkanā žaketē tērptais kuprainis Flērs („Alegria” pasaules gids) ir acīm redzami šaubīgs un nepatīkams tips – tāda ir viņa loma. Droši vien arī viņu redzēju aizkulisēs, bet nu nevienu vairs nepazīt. Zinu, ka kaut kur pie griestiem lec un lido Maksims, kurš nu ir anonīms, bet krāšņs izrādes tēls.

Rīgā „Cirque du Soleil” uzstāsies ar trim „Alegria” izrādēm 11., 12. un 13. aprīlī. Brīdinājums – izrādes beigās var sāpēt plaukstas... no biežajiem aplausiem.