Ārstiem drošāk bērnu "izķeizarot" nekā ļaut tam dzimt dabīgā ceļā
Veselības ministrija (VM) sola analizēt, kādēļ Latvijā 24% bērnu pērn nāca pasaulē valsts apmaksāta ķeizargrieziena operācijā, taču veselības ministre Ingrīda Circene ("Vienotība") jau sniedza savu skaidrojumu ‒ pēdējos gados ķeizargriezienu skaits visā pasaulē pieaug, jo ārsti baidās no tiesu procesiem.
"Ja man kā ginekoloģei vai vecmātei būs paciente ar relatīvām indikācijām, es arī nepakļautu ne viņu, ne bērnu riskam," sacīja ministre, kura pēc profesijas ir ginekoloģe. Viņa uzskata, ka nav nepieciešamas nekādas izmaiņas, lai šo operāciju skaitu samazinātu.
Tiesa, ginekologu vidū viedokļi atšķiras jautājumā par ķeizargriezienu pamatotību. Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas liecina, ka nav pamata, lai ķeizargriezienu skaits pārsniegtu 15%. Par valsts naudu Latvijā veic tikai ķeizargriezienu pēc medicīniskām indikācijām. Igaunijas Sociālo lietu ministrijā aģentūra BNS uzzināja, ka pērn Igaunijā ķeizargriezienu bija 19,5%.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viceprezidente Dace Rezeberga aģentūrai BNS par Latvijas jaunāko ķeizargriezienu statistiku atzina, ka, ļoti iespējams, šis skaitlis ir nepamatoti augsts.
Rezeberga norādīja, ka Latvijā būtu nepieciešama dziļāka datu analīze, taču par novērojumiem sacīja, ka atsevišķu specialitāšu ārsti diezgan ātri izšķiras par slēdzienu, rekomendējot ķeizargriezienu un neiedziļinoties, vai tas tiešām nepieciešams.
Piemēram, traumatologi, ortopēdi dažkārt mēdzot noteikt medicīniskas indikācijas ķeizargriezienam pat bez izmeklējumu veikšanas. Rezeberga uzsvēra, ka muguras sāpes kopumā sabiedrībā ir diezgan izplatīta problēma, taču īpaši tā attiecas uz grūtniecēm.
Priekšstats, ka ķeizargrieziens ir "labs un vienkāršs", diemžēl ir iesakņojies, taču jāatceras par sekām sievietes reproduktīvajai veselībai, ko tas var radīt, pastāstīja Rezeberga.
Viņa minēja piemērus, ka pēc ķeizargrieziena nākamajā grūtniecībā placenta var ieaugt dzemdes sieniņā vai pat tai izaugt cauri vai arī pastāv ārpusdzemdes grūtniecības risks, ka auglis var ieligzdoties ķeizargrieziena rētā.
Aģentūra BNS jau vēstīja, NVD apkopotie dati liecina, ka pērn valsts apmaksāja 18 935 dzemdības, no tām ar ķeizargriezienu bija 24% gadījumu jeb 4405 dzemdības. 2011.gadā proporcija bija diezgan līdzīga.
VM šā gada laikā iecerējusi kopā ar ārstu asociācijām analizēt ķeizargriezienu statistiku Mātes un bērna veselības uzlabošanas programmas ietvaros.
Ķeizargrieziena operācija valstij izmaksā gandrīz divreiz vairāk nekā parastas dzemdības. NVD dati vēsta: par fizioloģiskajām dzemdībām valsts maksā 181 latu, par dzemdībām patoloģiju gadījumā – 270 latu, savukārt ar ķeizargriezienu – 347 latus.
Lietuvā ir līdzīgi dati par ķeizargriezienu skaitu kā Latvijā. Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā skaits ir daudz mazāks – aptuveni 16–17%, Francijā – 18%, Polijā – 16%, Čehijā – 18%. Tiesa, vairākās valstīs ķeizargriezienu skaits ir tradicionāli augsts, piemēram, Itālijā – 38% un Portugālē – 34%.
BNS, Foto: AFP/LETA, Evija Trifanova/LETA
