Ugunsdzēsēji aicina brīvdienās nededzināt kūlu un nestaigāt pa ledu

Kā aģentūru LETA informēja VUGD preses pārstāve Viktorija Šembele, pirmajās garajās pavasara brīvdienās izraisītie negadījumi visbiežāk ir saistīti ar pašu cilvēku neuzmanību, atpūšoties un rīkojoties ar uguni.

Katru gadu Lieldienu brīvdienās VUGD reģistrē strauju kūlas ugunsgrēku skaita pieaugumu. Lai gan šogad vēl daļu Latvijas sedz sniega sega, vietās, kur saule to jau ir izkausējusi, arvien aktīvāk tiek dedzināta sausā zāle. Ugunsdzēsēji aicina Lieldienas izmantot, lai atpūstos kopā ar ģimeni, sakoptu savu saimniecību un priecātos par pavasari, nevis postītu dabu, dedzinot kūlu.

Kūlas dedzināšana ir tīša, ļaunprātīga rīcība, kas ne vien nodara kaitējumu dabai, bojājot augsni un sadedzinot dzīvās radības, bet arī apdraud pašus dedzinātājus, apkārtējos cilvēkus un viņu īpašumus. Kūlas dedzināšana ir aizliegta, turklāt tā ir arī bīstama gan īpašumam, gan apkārtējiem, jo šādu degšanu ir grūti kontrolēt un tā var strauji pāraugt nozīmīgā ugunsnelaimē ar bēdīgām sekām.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par kūlas dedzināšanu fiziskām personām draud naudas sods no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm, turklāt likuma izpratnē ir vienalga, vai kūla tiek dedzināta pāris kvadrātmetru vai vairāku hektāru platībā.

Vietās, kur sniega sega jau nokususi, daudziem būs vēlme iekurināt ugunskuru, lai atpūstos vai sadedzinātu dažāda veida saimniecisko darbu atkritumus. Šādā gadījumā ir nepieciešams painteresēties, kādi šajā teritorijā ir pašvaldības saistošie noteikumi, jo pastāv iespēja, ka par ugunskura kurināšanu konkrētajā vietā paredzēts bargs sods. VUGD atgādina, ka arī tur, kur atļauts kurināt ugunskurus, tuvumā nedrīkst būt sausā zāle vai koki, kas var aizdegties.

Ugunskura vieta jāierobežo, aprokot tai apkārt zemi vai apliekot akmeņus, bet pirms došanās prom ugunskurs jānodzēš, lai, uzpūšot stiprākam vējam, tas neuzliesmotu no jauna.

Tiem, kuri šajās brīvdienās plāno atklāt grilēšanas sezonu, jāatceras, ka ar šādām izpriecām nevar nodarboties uz balkoniem un lodžijām, jo tas nav ugunsdroši, turklāt nevar ignorēt kaimiņus, kuri uz sava balkona vēlētos elpot svaigu gaisu, nevis grila dūmus. Dārzos un privātmājās grils jānovieto drošā attālumā no ēkas, lai, uzpūšot stiprākam vējam, dzirksteles neizraisītu ugunsgrēku. Grila iededzināšanu nevajadzētu uzticēt bērniem, jo pat pieaugušo klātbūtnē tas var izrādīties bīstami.

Dažam šajās brīvdienās varētu rasties vēlme doties makšķerēt vai vienkārši pastaigāties pa ledu. VUGD brīdina, ka saules ietekmē ledus kārta strauji tiek kausēta, tāpēc atrasties uz aizsalušām ūdenskrātuvēm ir bīstami. Ejot makšķerēt, ieteicams nedarīt to vienam, līdzi ņemt ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā ievietotu uzlādētu tālruni, mājiniekiem pēc iespējas precīzāk norādīt makšķerēšanas vietu un plānoto atgriešanās laiku, kā arī paņemt līdzi rezerves drēbes un termosu ar siltu, saldu tēju.

Ja tomēr gadās ielūzt, skaļi jāsauc pēc palīdzības, bet apkārtējiem nekavējoties jāzvana uz tālruni 112. Ielūzušajam jācenšas saglabāt mieru un nostabilizēt elpošanu. Lai palīdzētu, pie cietušā jāpietuvojas rāpus vai guļus 2-5 metru attālumā, jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets, kur pieķerties. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2-3 metru attālumā. Izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz tā, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas uz krastu.

Glābēji aicina iedzīvotājus brīvdienās arī pieskatīt savus bērnus. Mazajiem svētki vienmēr šķiet īpašāki un nozīmīgāki nekā pieaugušajiem, tāpēc nereti viņiem rodas iespaids, ka svētkos drīkst darīt to, ko ikdienā nedrīkst. Atpūšoties lauku sētās vai privātmāju pagalmos, kurinot ugunskurus vai grilus, jāatceras, ka mazie atpūtnieki vienmēr jāpatur redzes lokā, uzmanot, lai viņi neizdomā kādu bīstamu nodarbi. Tāpat jāpieskata, lai bērni nekāpj uz ledus ne upēs, ne piemājas dīķos.