Samazina cietumsodu termiņus. Vai notiesātos masveidā ātrāk izlaidīs no cietumiem? VIDEO
Stājušies spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz cietumsodus par vairākiem noziegumiem aizstāt ar naudas sodiem vai piespiedu darbu. Tāpat tiek samazināts arī cietumsodu termiņš. Līdz ar to vairākiem simtiem noziedznieku tagad ir cerība no cietumiem izkļūt ātrāk.
Pārskatīs 4500 notiesāto lietas
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte „Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka aprīļa sākumā cietumu vārti tomēr uzreiz neatvērsies un neviens masveidīgi no ieslodzījuma vietām atbrīvots netiks. Soda izpildes iestādēm mēneša laikā jāpārskata visas notiesāto personu lietas un nepieciešamības gadījumā jāiesniedz tiesai iesniegumi par tiesu spriedumu grozīšanu vai personas atbrīvošanu no soda izciešanas. Pēc tam tiesas trīs mēnešu laikā rakstveidā izskatīs iesniegumus un pieņems lēmumu.
„Līdz šā gada 20. martam esam apzinājuši aptuveni 1300 notiesāto personu lietas, par kurām pēc 1. aprīļa tiks nosūtīti iesniegumi tiesām. Precīzi dati būs zināmi pēc 1. maija. Pēc šiem 1300 sagatavotajiem iesniegumiem atbrīvotas varētu tikt aptuveni 100 personas, bet to lems tiesa. Kopumā mums jāizskata aptuveni 4500 lietu,” stāsta Puķīte.
Jau notiesātajām ar brīvības atņemšanu personām soda apmērs tiks samazināts līdz jaunajam maksimālajam soda apmēram, ja piemērotais brīvības atņemšanas sods ir lielāks par jauno maksimālo soda apmēru.
Daudziem nav skaidra pretimnākšana noziedzniekiem
Tagad par mantiskiem noziegumiem vairāk sodīs ar naudas sodiem un piespiedu darbu, par bēgšanu no cietuma līdzšinējo trīs gadu vietā varēs sodīt tikai ar gadu.
Sabiedrībā jau radies uztraukums par šo pretimnākšanu noziedzniekiem, likumdevēju mērķis – plašāk lietot alternatīvus soda veidus un samazināt cietumsodu par smagiem noziegumiem vidējo rādītāju no sešiem uz četriem gadiem – daudziem nav skaidrs, raksta „Latvijas Avīze”.
Advokāts Edgars Štāls nenoliedz, ka viņš un viņa kolēģi jau labu laiku cenšas vairākas lietas izskatīšanai tiesās aizvirzīt uz laiku pēc 1. aprīļa, kad tiesa varēs būt maigāka:
Latvijā – vieni no bargākajiem cietumsodiem Eiropā
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska skaidro, ka līdz šim Krimināllikumā joprojām tika saglabāta padomju gados mantotā represīvā sodu sistēma - Latvijā brīvības atņemšanas sodi bijuši ievērojami garāki nekā citviet Eiropas Savienībā.
„Turklāt ne tikai garāki: Latvijā likumpārkāpēji tika notiesāti ar brīvības atņemšanu arī tādos gadījumos, kad persona neradīja reālu sabiedrības drošības apdraudējumu.
Ļoti bargi bija sodi par mantiskajiem noziegumiem – zagšanu, krāpšanu, par tādiem noziegumiem, kas rada apdraudējumu cilvēka mantai, īpašumam, bet ne dzīvībai un veselībai. Vidējais ieslodzījuma laiks – gandrīz seši gadi. Citās Eiropas Savienības valstīs šis rādītājs ir ap diviem gadiem.
No 48 Eiropas valstīm Latvija ir otrajā vietā iedzīvotāju skaita ziņā (procentuāli), kas atrodas cietumā iepriekšējā izmeklēšanā vai tajā izcieš sodu. Jāņem vērā arī tas, ka brīvības atņemšanas sods valstij ir visdārgākais no visiem soda veidiem. Tāpēc grozījumi paredz palielināt naudas sodu un piespiedu darba īpatsvaru. Šie sodi ir pietiekami efektīvi un lieli, un valstij šo sodu īstenošana būs ievērojami lētāka,” „Latvijas Avīzei” teica Gratkovska.
Slepkavām un izvarotājiem sodus nesamazinās
Tomēr ne visiem noziedzniekiem cietumsodi tiek samazināti. Bargi sodi saglabāsies par noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem, tātad tādiem pārkāpumiem, kuri rada reālus draudus sabiedrībai arī turpmāk.
Pēc Tieslietu ministrijas domām, grozījumi Krimināllikumā tiesām ļaus individualizēt soda noteikšanu atbilstoši nodarījuma smagumam, sabiedriskajam kaitīgumam, kā arī vērtējot vainīgā personību. Varēs kombinēt sodus, piemēram, piemērojot brīvības atņemšanu, būs iespēja vienlaikus piemērot piespiedu darbu, ko persona izcietīs pēc atbrīvošanās no cietuma.
Vienlaikus palielināsies Probācijas dienesta loma, jo prognozējams piespiedu darbu piemērošanas pieaugums. Tādējādi Probācijas dienesta ļaudīm mazāk būs jārūpējas par nosacīti notiesātajiem, kuru būs mazāk, bet vairāk par tiem, kam piespriests piespiedu darbs.
„Providus” pētniece Ilona Kronberga komentē jaunos grozījumus Krimināllikumā (politika.lv)
