Parāds sanaido divas draudzenes, bankas darbinieces. Piedzinēji nepalīdz, jo lietu uzskata par bezcerīgu
Atgūt parādu, ko tu kādreiz esi aizdevis, iespējams, savam labākajam draugam, reizēm ir grūti un pat neiespējami. Ne tiesas lēmums, ne tiesu izpildītājs, ne parādu piedzinēji nevar palīdzēt. Tad nu cilvēks, kuram kāds palicis parādā lielu summu, kļūst teju par izspiedēju...
Agate Robežniece un Ilze Zītare reiz bija teju vai labākās draudzenes, strādāja „Aizkraukles bankā”, abas bija filiāļu vadītājas. Viņas satuvināja ne tikai kopīgi darba pienākumi, bet arī draudzība. Līdz, kā saka sena tautas gudrība, aizdota nauda abas sanaidoja, sekoja tiesas darbi un savstarpēji apvainojumi.
Bezcerīgais parāds
Pirms deviņiem gadiem Robežniece palūdza Zītarei uz gadu aizdot lielu naudas summu (pēc tiesas sprieduma Robežniece Zītarei parādā palika 117 000 eiro), viņai vajadzēja kapitālu, lai sāktu savu biznesu nekustamā īpašumu jomā. Pagāja gads, un Zītare no Robežnieces neatguva ne centa. Pagāja vēl viens gads, otrs... Ar Robežnieces žēlabām, ka bizness neveicas, ka naudas nav.
Tā kā bija notariāli noformēta parādzīme, Zītare vērsās tiesā, un pēc nedēļas viņai "uz rokas" jau bija spriedums, ka Robežniecei jāatdod parāds. Bet šim tiesas spriedumam bija tikai papīra vērtība. Robežniecei ķīlas nebija, viņa bija parādā arī citiem, oficiāli bez darba, kārtoja maksātnespēju. Tiesu izpildītājam vienkārši nebija ko paņemt, lai vismaz daļēji Zītarei atdotu naudu.
Zītare vērsās trīs parādu piedzinēju kompānijās, kuras visas atteica palīdzību, jo lietu uzskatīja par bezcerīgu. Arī pārdot parādu un noformēt cesijas līgumu nekur nevarēja. Ja nu kādai firmai parādu varēja pārdot, tad aizdevējs labākajā gadījumā atgūtu tikai 10% no aizdotās summas.
Par atdošanu nedomā
Ilze, meklēdama dažādas iespējas, vērsās "Rīgas detektīvu aģentūrā". Tās vadītāja Olga Zeļika saka: “Tā nu iznāk, ka mūsu valstī vislielākais cietējs ir aizdevējs, jo neviens viņam nevar palīdzēt. Viņš teju kļūst par vainīgu. Mēs noskaidrojām, ka Robežniecei tomēr nauda ir – viņa strādā nekustamo īpašumu firmā "Lestate", dzīvo labi, braukā ārzemju ceļojumos. Cik zinu, viņa atrod biznesa klientus Krievijā. Es nesaprotu, kā viņa var neatdot parādus.”
Pēc tam, kad Zītare parāda atgūšanā iesaistīja privātdektīvus, Robežniece viņai atdeva pusi summas, tomēr par otras puses atdošanu pat nedomā. Viņa tagad sazinās ar sava jurista Aleksandra Oļeheviča starpniecību.
Oļehevičs žurnālam "Likums un Taisnība" teic, ka abu dāmu parāda lietu nekomentēs, lietu izskatot maksātnespējas administratori un tiesa, un viņš neesot pilnvarots to sīkāk komentēt. Vienlaikus viņš piebilst, ka jāparaugās uz pašas Zītares parādsaistībām, jo viņa arī esot uz maksātnespējas robežas un daudziem parādā. Te gan viņš aizmirst piebilst, ka viņa kliente Robežniece ir parādā vēl lielākas summas.
Riskanta nozare
Te nu jāsaka, ka tā ir taisnība, taču Zītare parādos iestigusi tikai tāpēc, ka viņai pašai netiek atdots aizdevums. Zītare sūkstās: “Visus šos gadus es bija pretimnākoša. Biju gatava pagaidīt, pat vienoties, piekāpties, lai man atdotu mazāku summu. Bet nekā...”
Zeļika novērojusi, ka šādas parādu neatdošanas lietas pēdējā laikā saistītas ar cilvēkiem, kas darbojušies nekustamo īpašumu biznesā, un konkrētais gadījums tam ir uzskatāms piemērs. Tāpēc viņa iesaka īpaši uzmanīties visus, kas aizdod naudu tieši šīs nozares pārstāvjiem.
