Viņķele par pensiju indeksēšanu, pensionēšanās vecuma paaugstināšanu un pabalstu izkrāpējiem

Viņa norādīja, ka līdz šim deficīta sarukuma temps ir bijis gana iepriecinošs. "Plānoto 70,5 miljonu vietā mēs aizvadīto gadu noslēdzām ar 40 miljonu latu deficītu. Pie šādas tendences saglabāšanās pensiju indeksācija rudenī ir iespējama," sacīja labklājības ministre

Savukārt, runājot par plānotajām pensionāru protesta akcijām, par kurām Latvijas pensionāru federācija (LPF) varētu lemt jau 15.aprīlī, ministre sacīja, ka tās visticamāk notiks neatkarīgi no tā vai pensiju indeksācija šogad tiks atsākta vai nē.  "Tas ir papildus līdzeklis kā pievērst uzmanību pensionāru problēmām un prasībai pēc indeksācijas ātrākas atjaunošanas," teica ministre.

LPF trešdien Saeimai nodeva nedaudz vairāk nekā 100 tūkstošus parakstu ar prasību par pensiju indeksācijas atjaunošanu.

Parakstu vākšanas akcija iepriekš tika sākta, jo indeksācija ir iesaldēta kopš 2009.gada, pensijas ir mazas, bet dzīves dārdzība arvien pieaug. Normatīvie akti paredz krīzes laikā iesaldēto indeksāciju atjaunot 2014.gadā, savukārt LPF to prasa darīt jau nošā gada rudens.

Pensionēšanās vecumu nepaaugstinās

Turpretī runas par iespējamu tālāku pensionēšanās vecuma palielināšanu nav uzskatāmas ne par ko citu kā vien spekulācijām, apgalvo Viņķele.

Viņa uzsvēra, ka lēmums par pakāpenisku pāreju uz pensionēšanās vecumu no 65 gadiem ir pieņemts tikai pērn, turklāt pāreja uz šādu pensionēšanās vecumu plānota tikai nākamgad un notiks lēzeni vairāku gadu laikā.

"Daļa ekspertu, labu nodomu vadīta, sabiedrību brīžiem par daudz baida. Tas vieš neuzticību sociālās apdrošināšanas sistēmai, kas var kļūt par destabilizējošu faktoru," sacīja Viņķele, piebilstot, ka sabiedrības novecošanās ziņā situācija Latvijā nav būtiski atšķirīgāka no situācijas citviet Eiropā.

Pensiju otrajā līmenī uzkrāts vairāk par miljardu

Viņa arī uzsvēra, ka šobrīd Latvijas pensiju sistēmas otrajā līmenī ir uzkrāts vairāk nekā miljards latu, kas garantē pensijas nākotnes pensionāriem. "Pensiju sistēmas uzraudzība Latvijā ir gana stingra. Mēs strādājam pie tā, lai nākotnes pensionāriem palielinātu ieguldījumu ienesīgumu un šos līdzekļus vairāk varētu izvietot Latvijā tautsaimniecības attīstīšanai, " viņa sacīja.

Pensionēšanās vecuma paaugstināšana Latvijā plānota no 2014.gada ik gadu pa trim mēnešiem, līdz 2025.gadā tiek sasniegti 65 gadi. Vienlaikus saglabāta iespēja pensionēties priekšlaicīgi.

Negodprātīgu pabalstu saņēmēju Latvijā nav daudz

Vēl labklājības ministre pastāstīja, ka runas par negodprātīgu sociālo pabalstu saņēmēju paaudzēm Latvijā ir pārspīlētas.

Viņa norādīja, ka šādus secinājumus ļauj izdarīt šobrīd veiktais Pasaules Bankas pētījums par sociālo pabalstu sistēmu un bezdarbu mazinošajiem pasākumiem Latvijā. "Pirmie rezultāti, kas vēl ir nepubliskojami uzrāda, ka runas par negodprātīgu pabalstu saņēmēju paaudzēm ir pārspīlētas," teica ministre, norādot, ka līdz šim par to daudz runājušas Latvijas pašvaldības, tomēr līdz šim tās tā arī nav spējušas piedāvāt precīzus datus par šo fenomenu.

Viņķele norādīja, ka līdzšinējā ar pabalstiem saistītā krīzes laika politika ir bijusi gana mērķēta un sasniegui mērķi par palīdzību cilvēkiem. Savukārt turpmāk valstij mērķētāka palīdzība jāsniedz tiem cilvēkiem, kuri neatrodas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā ar mērķētiem uz ienākumu balstītiem palīdzības pabalstiem tiem, kam tie nepieciešami īsu laiku. Īpaši palīdzību plānots sniegt cilvēkiem, palīdzot tiem atgriezties darba tirgū.

Pēdējā laikā masu informācijas līdzekļos izskan viedoklis, ka Latvijā veidojas pabalstu pieprasītāju paaudze un valsts un pašvaldību piešķirtie pabalsti ir pārāk dāsni un nemotivē cilvēkus atgriezties darba tirgū.

BNS/Foto: Edijs Pālens/LETA