Saeimā šaubās par Eiropas lietu ministra nepieciešamību
Saeimā nav vienbalsīga atbalsta aicinājumam izveidot Eiropas lietu ministra amatu Latvijas prezidentūras dēļ Eiropas Savienības Padomē; koalīcijā esošā Nacionālā apvienība (NA) drīzāk atbalstītu bērnu un demogrāfijas lietu ministrijas izveidi.
Aicinājums apspriest Eiropas lietu ministra amatu šonedēļ izskanēja Saeimas Eiropas lietu komisijā, kurā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē sekretariāta vadītāja Inga Skujiņa stāstīja par gatavošanos pusgadu ilgajai prezidentūrai, kas sāksies 2015.gadā.
NA atbalsta, ka ierosinājums iecelt Eiropas lietu ministru varētu būt aizmetnis tālākām diskusijām par ministriju apvienošanu un pienākumu pārdali, aģentūrai BNS noradīja NA frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Raivis Dzintars. Ja tomēr būtu ierosinājums veidot jaunu ministriju, NA drīzāk aicinātu veidot bērnu vai demogrāfijas lietu ministriju.
Savukārt "Vienotība" pētīs citu valstu pieredzi prezidentūras laikā. Tādējādi pagaidām vienots lēmums par to, vai Eiropas lietu ministru vajag, "Vienotībā" nav pieņemts. No vienas puses, ir ārkārtīgi būtiski kvalitatīvi novadīt prezidentūru, bet, no otras puses, dzīvojot trūkstošu līdzekļu apstākļos, jauna ministrija radītu papildu administratīvos izdevumus, sacīja frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Pagaidām partija nesteidzas notikumiem pa priekšu un vēl nedomājot par iespējamiem kandidātiem šādam ministra amatam. Zaķis personīgi gan ir skeptisks, jo jau esošo ministriju administratīvā kapacitāte, viņaprāt, esot neslikta un tās spētu tikt galā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē.
Lai arī aicinājums izvērtēt Eiropas lietu ministra nepieciešamību izskanēja no Reformu partijas pārstāves Eiropas lietu komisijā Zandas Lukaševičas-Kalniņas, frakcija par šo jautājumu vēl spriedīs, aģentūrai BNS apliecināja RP pārstāvis preses Kaspars Odiņš.
"Saskaņas centra" frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins atzina, ka šī ideja nav nekas jauns, taču pašlaik Eiropas lietu ministra amata ieviešana radītu bažas par birokrātiskā aparāta paplašināšanos un palielināšanos. Agešins uzskata, ka esošajām ministrijām ir gana kompetences un resursu.
Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis bija skeptisks. Viņš sacīja, ka pietiek jau ar ārlietu ministru un radīt jaunus, mākslīgus amatus nebūtu vajadzīgs.
BNS
